Viņš skaidroja, ka Apvienoto reaģēšanas spēku valstu sadarbības formāts ir ļoti būtisks Latvijai, jo šādi spēki ir jau eksistējošs militārs veidojums, kas ir spējīgs ātri reaģēt. Vadošo lomu tajā uzņēmusies Lielbritānija, bet pārējās valstis strādājušas kopā, lai integrētu spēkus un sniegtu savu ieguldījumu spēkos.
Pēdējos trīs četrus gados panākta vienošanās, ka esošajā situācijā spēki pievērsīs pastiprinātu uzmanību Baltijas jūras reģionam, norādīja Garisons, piebilstot, ka līdz ar to visas mācības tiek īstenotas, izspēlējot scenārijus Baltijas jūras reģionā.
Ņemot vērā, ka NATO formātā nav tādu NATO spēku, bet ir katras dalībvalsts nacionālie spēki, kuru līdzdalība aizsardzības procesos atkarīga no plānošanas un politiskajiem lēmumiem, līdz ar Apvienoto reaģēšanas spēku izveidošanu valstis šādi ir izveidojušas aktīvus un ātri reaģējošus spēku.
"Politiski un militāri šāds formāts Latvijai ir ļoti nozīmīgs. Jebkurā drošības apdraudējumā šis varētu būt pirmais militārais formējums, kas varētu ierasties un sniegt palīdzību," pauda Garisons.
Viņš skaidroja, ka reģiona valstis vairākus gadus uzturējušas jautājumu par Baltijas jūras drošību un spēku iesaisti un vingrināšanu Baltijas jūrā. Septembrī notika šāda formāta valsts sekretāru sanāksme, sagatavojot Ministru prezidentu tikšanos. Latvija mēģina ieņemt diezgan aktīvu lomu starptautiskajos jautājumos, kas var palīdzēt stiprināt drošību, skaidroja Garisons.
Kā ziņots, pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iniciatīvas un ar Lielbritānijas atbalstu pirmdien norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) valstu un valdību vadītāju sanāksme, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Sanāksmē piedalīsies Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, Dānijas vicepremjers, aizsardzības ministrs Jakobs Elemans-Jensens, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, Islandes premjerministre Katrīna Jakobsdotira, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Nīderlandes aizsardzības ministre Kaisa Olongrēna, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, Somijas prezidents Sauli Nīniste un Zviedrijas premjeministrs Ulfs Kristersons.
Sanāksmē plānots pārrunāt Krievijas agresīvo karu Ukrainā un no tā izrietošās izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Tālo Ziemeļu reģionos, īpaši pievēršoties JEF valstu sadarbībai tālākās palīdzības sniegšanā Ukrainai tās cīņā pret agresoru un pasākumiem reģionālās drošības vides uzlabošanai.
Sanāksmes laikā Ministru prezidentam Kariņam plānotas arī divpusējās tikšanās ar Lielbritānijas, Zviedrijas, Islandes un Norvēģijas premjerministriem.
Reaģējot uz Krievijas plašo iebrukumu Ukrainā šī gada 24.februārī, pirmā sanāksme norisinājās virtuāli jau nākamajā dienā, 25.februārī. Otrā sanāksme klātienē 15.martā notika Londonā.
Organizējot trešo JEF valstu un valdību vadītāju sanāksmi Rīgā, Latvija apliecina sevi kā aktīvu un konstruktīvu spēlētāju Baltijas un Tālo Ziemeļu reģionu drošības vides veidošanā, norāda Kariņš.
JEF ir līdzīgi domājošu valstu - Dānijas, Igaunijas, Somijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Zviedrijas un Lielbritānijas - koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā.
Pēc 2014.gada septembra NATO samita Velsā 2015.gada novembrī dalībvalstis parakstīja saprašanās memorandu par JEF izveidošanu.