"Pašlaik konkrētu potenciālo investīciju apmēru vēl neatklāsim, taču tas būs astoņu ciparu lielumā," stāsts SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks un SIA CLT Profi īpašnieks Andris Dlohi. Jauna ražotne tiks veidota, izmantojot jau desmit gadus uzkrāto pieredzi ražošanā. "Ražosim gudrāk, patērēsim mazāk koksnes izejmateriālu, bet saražosim daudz vairāk produkcijas pēc apjoma un ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi iegūsim lielākus ienākumus," ir pārliecināts A. Dlohi.
Jaunās ražotnes izveides starta brīdis paredzēts 2026. gada otrajā pusē, bet ražošanas uzsākšana – 2027. gada nogalē. "Tas nozīmē, ka līdz 2028. gadam uzņēmums pieredzēs ļoti būtisku transformāciju," uzsver A. Dlohi.
Divu gadu mājasdarbi
"Pirms diviem gadiem lielākā biznesa daļa bija saražoto paneļu piegāde klientam, šobrīd uzņēmums projektos paveic daudz vairāk. Klientu objektos gan Latvijā, gan ārvalstīs tagad strādā vairākas ēku montāžas brigādes, projektos iesaistīti vairāki inženieri, jo pasūtītājiem no Igaunijas, Beļģijas un Nīderlandes dodam pilnu sistēmu "aprēķini–konstruē–saražo– piegādā–samontē"," pauž uzņēmējs.
Šāda stratēģijas maiņa ļauj tirgū būt konkurētspējīgākiem un realizēt savu produktu kopā ar pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību, nekā vienkārši pūloties tirgū realizēt arvien lielāku daudzumu CLT plātņu.
Vērojama izaugsme
Krusteniski līmētu masīvkoka plātni sāka izmantot pirms apmēram 25 gadiem, bet pirms desmit gadiem to sāka salīdzinoši plaši izmantot būvniecībā. Šajā laikā kopējie CLT ražošanas apjomi Eiropā pieauguši aptuveni piecas reizes. "CLT produkcijas pielietojuma ikgadējais pieaugums tirgū ir bijis apmēram 20% līmenī, turklāt tendence, ka šo materiālu arvien vairāk vēlas izmantot būvniecībā, vedina izdarīt secinājumu – šo plātņu produktu tirgū izaugsme noteikti turpināsies. Tas Cross Timber Systems liek ļoti rūpīgi ne tikai sekot līdzi šīm tendencēm, bet arī strādāt pie nākotnes attīstības – izaugsmes – plāna," uzsver A. Dlohi.
Latvijas specifika
"Latvijā ražo ļoti daudz koka būvniecības produktu, kurus lielākoties piegādājam uz eksporta tirgiem. Šajās valstīs mūsu būvētie objekti – skolas, bērnudārzi, biroja ēkas, ražotnes – saņem būvniecības balvas, taču Latvijā šādu būvju ir ļoti maz," norāda uzņēmējs. Viņš kā piemēru min Igauniju, kur 2025. gadā tiek būvēti divi bērnudārzi, divas skolas un viena astoņu stāvu biroja ēka, kā arī milzīgs 50 miljonu investīciju projekts – dabas māja Tallinā. "Latvijā tādi projekti, kuri būtu no koka konstrukcijām, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, bet Igaunijā tādu ir daudzreiz vairāk. Mēs varam lepoties, ka šajos Igaunijas projektos divu bērnudārzu un vienas skolas masīvkoka plātņu piegādātājs ir CLT Profi," tā A. Dlohi. Viņš secina, ka Igaunijā CLT Profi 2025. gadā būs piegādājis un uzbūvējis vairāk nekā Latvijā piecu gadu periodā.
A. Dlohi pauž, ka koksnes produkti pasaulē tiek uzskatīti par nākotnes būvmateriālu numur viens, bet tikai ne Latvijā, kaut arī mežu platība pārsniedz pusi no visas valsts teritorijas, ir atbilstoša koksnes pārstrāde un vēl jo vairāk – koka konstrukciju ražotāji, būvinženieri un gatavā produkta montētāji.
Tirgus kūleņi
Pēdējo piecu gadu laikā notikusi 100% visu CLT plātņu pircēju ģeogrāfijas maiņa. Kad uzņēmums sāka ražot šādas plātnes, tās tika piegādātas Zviedrijas un Norvēģijas pasūtītājiem, tagad tās realizē Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā. "Vienlaikus ar kovidpandēmiju tika novērots Zviedrijas un Norvēģijas nacionālo valūtu kursa kritums attiecībā pret eiro, kā rezultātā uz šīm valstīm eksportēt Latvijā ražoto produkciju vairs nebija ekonomiski izdevīgi," skaidro A. Dlohi, atgādinot, ka pēdējo gadu laikā pieredzētas būtiskas tirgus svārstības, kuru cēloņi meklējami nepieredzēti augstajā inflācijā un tās slāpēšanai būtiski paaugstinātajās valstu centrālo banku procentlikmēs. Augstās likmes bremzēja celtniecību un rekonstrukciju, samazinot pieprasījumu pēc attiecīgajiem materiāliem un pakalpojumiem un arī to cenu. "Virkne nekustamo īpašumu attīstītāju atlika iecerēto projektu realizāciju, proti, projekti, kuriem tika veidota tāme 2023. gadā un bija paredzēta būvniecība 2024. gadā, tikai 2025. gada pavasarī ir nonākuši līdz plātņu ražošanai," tirgus situācijas līkločus analizē A. Dlohi. Viņš atzīst, ka nekustamo īpašumu projektu attīstītāji var nogaidīt, līdz aizdevumu procentlikmes atgriežas saprātīgos lielumos, bet tā īsti nevar rīkoties ražotāji. "Tieši šis nekustamo īpašumu attīstītāju pauzes laiks – 2024. gads – arī CLT ražotājam, tāpat kā vairumam kokapstrādes uzņēmumu, bija saspringts periods, jo strauji bija jāspēj atrast citus tirgus, jaunus produktu pircējus."
Tiem uzņēmumiem, kuri pērn un aizpērn piegādāja produkciju Skandināvijas tirgum, situācija ir salīdzinoši saspringta, jo nav atgūti tie piegāžu apjomi, kādi bija pirms pandēmijas ierašanās Eiropā. «Patīk vai ne, bet krīzes apstākļos Zviedrijā pirmie, kas tiek izspiesti no tirgus, ir importētāji, tātad arī Latvijā strādājošie ražotāji. Diemžēl daudzi nesaprot, ka Zviedrijā, Norvēģijā to sarukušajā būvniecības tirgū ir dažādas situācijas betona un alumīnija, kā arī koka konstrukciju segmentā. Betona un alumīnija sarukušos apjomus apkalpo daži vietējie ražotāji, kas nepaņem visu apjomu, un tāpēc arī importam ir vēl pieejami apjomi. Pretstatā tam ir ļoti daudz visdažādāko veidu koka konstrukciju vietējo ražotāju, tāpēc šādu izstrādājumu imports strauji sarūk. To vēl vairāk ietekmē kronas kursa vājums pret eiro,» stāsta A. Dlohi, piebilstot, ka tieši kronas kursa nosacītais vājums ir iemesls, kāpēc virkne Latvijas kokapstrādes uzņēmumu skujkoku zāģbaļķus ieveda no Skandināvijas, bet dziļākas pārstrādes uzņēmumi no šī reģiona importēja zāģmateriālus. Savukārt valstīs, kur nebija valūtas riska, piemēram, Beļģijā, Vācijā, Nīderlandē, pasūtījumi bija un iespējas izmantoja arī CLT Profi.
