Aģentūras LETA rīcībā esošā Ģenerālprokuratūras atbildē Ančānam teikts, ka deputāts ar iesniegumu par iespējamu nelikumīgu sanatorijas privatizāciju vērsies jau 1999.gadā. Toreiz prokuratūrā veikta pārbaude un Ančānam ir sniegta izskaidrojoša atbilde.
Neskatoties uz to, prokuratūrā arī vēlāk izskatot citu personu iesniegumus ir vairākkārtīgi vērtējusi sanatorijas privatizāciju.
Prokuratūra arī norāda, ka Ančāna pērnā gada nogalē nosūtītais iesniegums nesatur nekādus jaunus pierādījumus par iespējamu noziedzīgu rīcību, veicot privatizāciju.
Saistībā ar Ančāna lūgumu apturēt sanatorijas izsoli prokuratūra norāda, ka no prokuratūras rīcībā esošās informācijas izriet, ka SIA Ominasis Latvia kreditori savu aizskarto civilo tiesību aizsardzībai ir vērsušies tiesā, saistībā ar ko tiesas nolēmumu piespiedu izpildei ir izsniegti vairāki izpildu raksti.
Ņemot vērā iepriekšminēto, likums nav piešķīris prokuratūrai tiesības pieņemt lēmumu par izpildes darbības apturēšanu.
Jau ziņots, ka sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no Ķemeru ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA Ominasis Latvija, bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Jūrmalas pašvaldības deputāti pērn 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Tikmēr valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iesaka nepārņemt valstij savā īpašumā kultūras pieminekli Ķemeru sanatorija. Ar šādu ierosinājumu nesen tika iepazīstināta valdība. Kā iepriekš pēc valdības sēdes žurnālistiem skaidroja VNĪ juridiskais direktors Ojārs Valkers, valsts interesēs ir sanatorijai atrast jaunu īpašnieku, nevis pašai to pārņemt savā īpašumā.
Viņš pieļāva, ka jaunu īpašnieku meklēšana četru vēsturisko ēku kompleksam varētu notikt izsoles veidā, tomēr patlaban nav zināms, kad tāda varētu notikt. Visticamāk, ka šogad tā notiks. Uz jautājumu, vai priekšroka tiks dota vietējiem vai ārvalstu uzņēmumiem, Valkers norādīja, ka īpašumu iegādāsies tas, kurš solīs vislielāko summu par ēku kompleksu.
Izsolē tiks izlikts četru ēku komplekss, un izsoles rīkošanas pamats ir pašreizējā Ķemeru sanatorijas kompleksa īpašnieka Ominasis Italia S.R.L. lielās parādsaistības.
Arī jaunajam sanatorijas īpašniekam būs jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas dotās norādes vēsturiskā objekta saglabāšanā. Ja tās netiks pildītas, īpašniekam draudēs sankcijas, norādīja Valkers.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra varētu investoriem sagatavot piedāvājumu investoriem Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādei, nesen paziņoja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Finanšu ministrijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka jau 1996.gadā valdība lēma, ka Ķemeru sanatoriju nav nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, jo nevienas valsts iestādes funkciju nodrošināšanai minētais objekts nav bijis nepieciešams. Arī šobrīd neviena valsts institūcija nav paudusi nostāju, ka Ķemeru sanatorijas ēka būtu piemērota un nepieciešama kādas valsts funkcijas veikšanai.