Pamatojoties uz sabiedriskajā medijā izplatīto informāciju par būtiskiem labturības un biodrošības prasību pārkāpumiem kažokzvēru novietnēs, Gerhards izdevis rīkojumu, kurā uzdevis PVD nekavējoties veikt pastiprinātas ārpuskārtas kontroles visās kažokzvēru novietnēs, izvērtējot to atbilstību dzīvnieku labturības un biodrošības prasībām. Līdz 12.jūlijam PVD arī jāiesniedz Zemkopības ministrijai (ZM) detalizētus pārbaudes rezultātus, tajā skaitā konstatētās neatbilstības, pieņemtos lēmumus un soda apmērus.
Lai veicinātu stingrāku paškontroli dzīvnieku audzētavās, PVD inspektoriem uzdots pastiprināto kontroļu laikā pārrunāt ar kažokzvēru audzētavu īpašniekiem iespēju brīvprātīgi ieviest attālināto videonovērošanas sistēmu, lai pievērstu lielāku uzmanību darbinieku veiktajiem pienākumiem, kas saistīti ar dzīvnieku sagūstīšanu, pārvietošanu un tamlīdzīgām darbībām, lai novērstu un izslēgtu cietsirdīgu attieksmi pret dzīvniekiem.
Tāpat ministrs rīkojumā dienestam uzdevis līdz 12.jūlijam iesniegt ZM priekšlikumus grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu dzīvnieku labturības prasību uzlabošanu kažokzvēru audzēšanā.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) komentēja, ka kažokzvēru audzētavā nofilmētajos un televīzijā demonstrētajos video materiālos par darbinieku izturēšanos pret dzīvniekiem ir skaidri un nepārprotami saskatāmi labturības prasību pārkāpumi, kas kalpos kā pierādījums, lai vainīgie saņemtu sodu, un turpmāk šādi pārkāpumi pret dzīvniekiem neatkārtotos.
"ZM augstu novērtē žurnālistu darbu, atklājot šos pārkāpumus," uzsvēra Eglīts, piebilstot, ka ministrija arī turpmāk asi reaģēs uz pārkāpumiem dzīvnieku labturībā un veiks pastiprinātu uzraudzību, lai nepieļautu cietsirdīgu un vardarbīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Jau ziņots, ka PVD plāno ierosināt administratīvo pārkāpumu procesu pret kažokzvēru audzētāju SIA Baltic Devon Mink par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Vienlaikus biedrība Dzīvnieku brīvība jūnija sākumā publicējusi slepeni filmētus videomateriālus no Latvijas lielākās kažokzvēru audzētavas, kas atklāj vardarbību un cietsirdību pret dzīvniekiem. Materiāli uzņemti šogad pavasarī, aktīvistam strādājot Baltic Devon Mink ūdeļu fermā Iecavas novadā. Slepeni uzņemtajos video kadros redzama vardarbīga dzīvnieku mešana būros, sišana, ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās, kā arī smagi ievainoti un slimi dzīvnieki, kas atstāti bez veterinārās palīdzības.
Līdztekus LETA jau vēstīja, ka Igaunijas Rīgikogu 2.jūnijā pieņēmis grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā un Dabas aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt dzīvnieku audzēšanu un turēšanu tikai vai galvenokārt kažokādu iegūšanai.
Likumā paredzēts pārejas periods, nosakot, ka atļaujas ūdeļu un jenotsuņu turēšanai, kas izdotas līdz 2021.gada 1.jūlijam, ir derīgas līdz 2025.gada 31.decembrim, bet no 2026.gada šo dzīvnieku turēšana fermās būs aizliegta.
Eiropā kažokzvēru audzēšanu pirmās aizliedza Lielbritānija un Austrija attiecīgi 2000. un 2005.gadā. Kopš tā laika aizliegumus noteikušas arī Čehija, Horvātija, Luksemburga, Nīderlande, Serbija, Slovēnija un Ziemeļmaķedonija. Vairākās citās valstīs - Beļģijā, Bosnijā un Hercegovinā, Francijā, Norvēģijā un Slovākijā - aizliegums ir pieņemts, bet stāsies spēkā pēc pārejas perioda.
Pēc PVD publiskotās informācijas, Latvijā 2021.gada sākumā bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tika turēti apmēram 130 000 dzīvnieku.