Šobrīd asociācijas biedriem gadā jāmaksā 35 lati, taču pastāv iespēja, ka biedru naudas varētu tikt palielinātas līdz pat 95 latiem gadā. "Mums ir vairāki tie varianti. Pirmais variants ir tāds, ka netiek palielināti vispār, bet ir vēl trīs varianti, kur tiek palielināti," stāsta P. Princis.
Asociācijas prezidents apgalvo, ka mērķis esot palielināt ģimenes ārstu juridiski tiesisko aizsardzību, jo šobrīd ģimenes ārsti no juridiskā aspekta jūtoties diezgan neērti.
"Uz ģimenes ārstu attiecas aptuveni 36 Ministru kabineta noteikumi un normatīvie akti. [..] Principā tas, kā valsts regulē ģimenes medicīnu šobrīd, ir iejaukšanās visās sfērās. Veselības inspekcija kontrolē ģimenes ārstus no informatīvā stenda līdz ieņēmumu dokumentiem un čeku grāmatiņām utt.," pauž P. Princis.
Viņš norāda, ka lēmums par biedru naudas palielināšanu atkarīgs no tā, ko lems asociācijas biedri. "Man kā prezidentam ir izdevums maksimāli aizstāvēt ārstus, tas ir viens no mūsu statūta uzdevumiem," uzsver P. Princis.
Ja kāds ģimenes ārsts nevarēs samaksāt šo biedru naudu, stāsta P. Princis, tad viņš netiks automātiski izslēgts un nezaudēs arī savas balstiesības piedalīties lemšanā par asociācijai būtiskiem jautājumiem.
"Tas tiks lemts 24. martā, mums būs lielā konference. Es arī nākamajā sapulcē ļoti smalki prezentēšu juridiskos pakalpojumus, kādi mums viņi ir, kādi viņi mums ir bijuši pagājušogad un cik tas mums izmaksājis," norādīja P. Princis.
Asociācijas biedre, ģimenes ārste Ināra Andersone portālam Diena.lv atzīst, ka ir pesimistiski noskaņota par biedru naudas palielināšanu, jo pelnīšanas iespējas ģimenes ārsta praksē sarūk ar katru brīdi, taču dažādi maksājumi aug augumā. “Beigsies jau ar to, ka izvērtēs kuram būs resertifikācijai biedrība derīga un pārējie vienkārši stāsies ārā,” prognozē I. Andersone.
Ārste nav pārliecināta par ģimenes ārstu juridiskās aizsardzības palielināšanas nepieciešamību, jo jau teju trīsdesmit gadu viņa strādā par ģimenes ārsti, taču nekad vēl nav nācies izmantot jurista pakalpojumus. "Asociācija aizstāv mūsu intereses, viss ir ok, protams. Katra biedrība kaut ko dod un pateikt, ka viņa galīgi neko nedod, ir cits jautājums," tā I. Andersone.
Ne tik skeptiski uz biedru naudas palielināšanu raugās ģimenes ārste Jolanta Adītāja, kura atzīst, ka viņa šādu palielinājumu varētu akceptēt, ja vien tas tikšot labi pamatots. "Es tā saprotu, ka tur viss ir saistīts ar juridiskajiem jautājumiem, teiksim juristu algošanu un visādām aizsardzības lietām. Ja ir normāls izskaidrojums un pamatojums un tā summa tāda tiešām ir, tad jā," saka J. Adītāja.
Viņa norāda, ka ģimenes ārstu asociācija ārstiem ir nozīmīga, jo ir vieta, uz kurieni piezvanīt un painteresēties, ja ir kādas likumiskas vai organizatoriskas neskaidrības. "Ja ir viens cilvēks, kas nodarbojas ar juridiskajiem un finansiālajiem jautājumiem, tādai organizācijai ir jābūt, jo mēs katrs atsevišķi nevaram ar to nodarboties," pauž J. Adītāja.
Ģimenes ārstu asociācijā ir aptuveni 1200 biedru. Ja tiks lemts par biedru naudas palielināšanu līdz 95 latiem gadā, tad no ārstiem kopumā tiks iekasēti 114 000 latu.