Ģirģens aģentūrai LETA teica, ka Krapša darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vērtē kā ļoti labu, taču ministrs uzsvēra, ka viņam nav iespēju iepazīties ar Krapsim inkriminētā nozieguma pierādījumiem.
Ģirģens uzskata, ka augstu amatpersonu lietu izmeklēšana nevar vilkties gadiem, tāpēc viņš aicina Iekšējas drošības biroju (IDB) "nokļūt pie ātra un objektīva kriminālprocesuālā noregulējuma".
Ministrs stāstīja, ka pērn pēc 9.maija viņam bijusi individuāla saruna ar Krapsi, kurā apspriesti uzlabojumi policijas darbā un likumsargu darba taktikas jautājumi. Ministrs toreiz Krapsim minējis savus priekšlikumus. Pēc Armanda Ruka iecelšanas Valsts policijas priekšnieka amatā, ministrs prasījis veikt uzlabojumus profesionālajā darbā liela mēroga pasākumos, tostarp, protesta akcijās pret Covid-19 ierobežojumiem, bet kopumā pret Krapša darbu viņam pretenziju nebija.
Vaicāts, vai nav pieļāvis politisku spiedienu pret Krapsi, ministrs atbildēja, ka no savas puses nevienai personai neesot neko pārmetis, ja tā kvalitatīvi un profesionāli pilda savus pienākumus.
IDB citā kriminālprocesā bija atzinis par aizdomās turēto arī Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu, taču šogad martā pret viņu lietu izbeidza. Ģirģens norādīja, ka pēc šī gadījuma IeM devusi IDB uzdevumu turpmāk ievērot cilvēktiesības un rūpēties par personu tiesībām. Tāpat ministrs sagaida, ka IDB sadarbībā ar iekšlietu dienestiem strādās preventīvi.
Uz norādi, ka lietu pabeigšanas termiņi ir atkarīgi arī no prokuratūras un tiesas darba, Ģirģens atbildēja, ka tāpēc valstī ir Tieslietu ministrija, kas var rūpēties par to, lai lietas neievelkas gadiem. Kā piemēru šai problēmai ministrs minēja patlaban tiesās esošās Saeimas deputātu krimināllietas, kuras neveido daudzi sējumi.
Jau ziņots, ka IDB pret Krapsi sācis divus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.
Krapsis otrdien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.
Ņemot vērā abus kriminālprocesus, Krapsim IDB inkriminē divos Krimināllikuma pantos paredzētus nodarījumus - dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu. Vienā no minētajām lietām Krapsim piemēroti drošības līdzekļi - uzturēšanās noteiktā vietā un aizliegumu ieņemt konkrētu amatu. Tā rezultātā viņš atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.
Patlaban nav oficiāli zināms vai personas pret kuru sākts kriminālprocess statuss uz aizdomās turēto ir nomainīts arī Filai-Roķei. IDB un Fila-Roķe komentārus aģentūrai LETA nesniedza, bet VP Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA norādīja, ka līdz šim policijā nav saņemti nekādi IDB paziņojumi par drošības līdzekli, kas liegtu Filai-Roķei pildīt amata pienākumus.
Krapsis žurnālistiem kategoriski noliedza jebkādu saistību ar, iespējams, pieļautajiem likumpārkāpumiem. Tāpat viņš vērsies pie ģenerālprokurora Jura Stukāna ar lūgumu izmantojot ģenerālprokurora pilnvaras veikt uzraudzību šajos kriminālprocesos. Šādi Krapsis rīkojies, jo pēdējo divu gadu laikā viņš esot izjutis "savā ziņā spiedienu" par vēlēšanos "noņemt viņu no laukuma" un panākt došanos izdienas pensijā.
2019.gadā Krapsis sasniedza izdienas pensijas vecumu un viņam esot izteikti priekšlikumi doties pensijā, taču viņš nolēmis dienestu turpināt.
Krapsis gan vērsa uzmanību, ka spiedienu nav izjutis no VP priekšnieka Armanda Ruka un bijušā VP priekšnieka Inta Ķuža. Krapsis šādu spiedienu izjutis "savā ziņā no politiskās vides" un arī IDB ļoti tendenciozi izturoties pret viņu kā pret personu.
Krapsis gan nekomentēja, vai spiedienu izjutis no iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV), atzīmējot, ka katrs viņa apgalvojums ir jāpierāda.
IDB pērn jūnijā paziņoja, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu divos VP izsludinātajos iepirkumos, kas saistīti ar VP formastērpu un reprezentācijas un parādes formas tērpu iegādi.
LETA jau pērn jūnija sākumā ziņoja, ka VP saņēmusi jaunā dizaina formastērpus un pakāpeniski tie izsniegti policistiem.
Sākotnēji modes mākslinieka Bruno Birmaņa izstrādāto formastērpu komplektu apņēmās izgatavot divi pretendenti, taču beigās viens atteicās. Turklāt iepirkuma organizēšanā tika saņemta sūdzība, kuras izskatīšana aizņēma laiku, tāpēc tikai 2019.gada oktobrī iepirkuma komisija par iepirkuma uzvarētāju atzina uzņēmumu "SRC Brasa".
Militārā ekipējuma ražošanas uzņēmums "SRC Brasa" 2020.gada jūnijā paziņoja, ka likumsargi veikuši procesuālās darbības, taču uzņēmuma īpašniekiem un darbiniekiem toreiz neesot ticis piemērots aizdomās turētā statuss.