TKS ir finanšu kooperatīvi, kas dibināti pēc teritoriālā principa, to ieņēmumi veidojas no biedru noguldījumiem, kas uz procentiem tiek izsniegti kredītos. TKS biedri piedalās arī šo finanšu kooperatīvu pārvaldīšanā un lēmumu pieņemšanā. To darbību regulē Krājaizdevu sabiedrību likums un uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Nodokļu maksātāji caur Noguldījumu garantiju fondu garantē visus TKS biedru noguldījumus līdz 100 000 eiro. Pašlaik Latvijā ir izsniegtas 35 TKS licences.
Parādnieks stāsta, ka šādas mazas vietējās "banciņas"
nepieciešamas lauku ļaudīm, īpaši zemniekiem, kam vajadzīga nauda,
piemēram, graudu iepirkšanai sējai: "Kādēļ mums atbalstīt svešzemju
bankas, ja varam to darīt caur savējiem? Nelaime ir tā, ka TKS
bieži pietrūkst resursu, tādēļ jāparedz, ka tās var aizņemties
līdzekļus no valsts, konkrēti no Altum programmas caur
Attīstības finanšu institūciju."
Viena no šādām licencētajām TKS ir Zosēnu krājaizdevu
sabiedrība, kura darbojas jau 14 gadu. Tās valdes priekšsēdētāja
Girta Upena Dienai stāsta, ka apvieno 524 biedrus un visos
šajos gados nav bijis neviena zaudēta kredīta. "Pie mums nāk
labprātāk nekā pie bankām, jo mēs esam savējie. Tikai pāris
gadījumos ir bijis jāpiesaista tiesu izpildītāji. Mēs nākam pretī
saviem lauksaimniekiem, kuriem galvenie ienākumi ir vasarā, tam
pielāgojot arī atmaksas grafiku." Upena stāsta, ka kredīti tiek
izsniegti līdz 10 000 eiro apmērā. Procentu likmes patēriņa
kredītiem ir zemākas nekā komercbankās, hipotekāro kredītu gadījumā
- nedaudz augstākas.
Rungainis šādu valdības prioritāti gan vērtē skeptiski: "Tam
ir ļoti augsti riski, domājot tieši par TKS pārvaldību. Tur var
izveidot finanšu piramīdas, un cilvēki var pazaudēt savu naudu.
Nesen Lietuvā bija skandāls par TKS, kas nespēja atgūt aizdotos
kredītus." Vienlaikus finansists uzsver - TKS kā sava veida
nelielas pašpalīdzības kases bija raksturīgas pagājušā gadsimta 20.gadiem un agrārajai ekonomikai, kur vienā ciemā visi visus pazina
un zināja, kam var un kam nevar uzticēties. "Latvija tomēr aizvien
vairāk urbanizējas, cilvēki dzīvo centralizētāk, un attiecības ir
citas. Tāpēc daudz piemērotāka ir banku sistēma, kas mums ir labi
funkcionējoša, ar stingru uzraudzību un pārvaldību. Ja kāds, kam
vajag, bankās nevar dabūt kredītu, tas ir jārisina šīs sistēmas
ietvaros, to uzlabojot. Šī iniciatīva ir ekonomiskais
populisms."
Šādai nostājai piekrīt arī ekonomists un Rīgas Ekonomikas
augstskolas profesors Arnis Sauka, kurš norāda, ka TKS kā lokāli
veidojumi nekādā ziņā nevar būt nacionālās finanšu sistēmas pamats,
jo tie būtiski neietekmē nedz tautsaimniecību, nedz ekonomikas
izaugsmi. "Tas ir tikai viens sīks instruments, to var veicināt,
tas nekādu ļaunumu nenodarīs, bet liela labuma arī nebūs. Tā ir
spēle uz to cilvēku jūtām, kas atceras tā sauktos miera laikus, kad
šāda prakse bija izplatīta."
Parādnieks, atbildot uz pārmetumiem par iespējamiem riskiem, norāda uz FKTK uzraudzību - tā būs atbildīga, lai problēmas nepieļautu.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai stāsta, ka patlaban tiek gatavoti grozījumi TKS normatīvajā regulējumā, lai novērstu nepilnības, kas konstatētas krājaizdevu sabiedrību licencēšanas un uzraudzības procesā, tādējādi mazinot risku, ka tiks veidotas finanšu piramīdas un varētu ciest noguldītāji. "Lai arī krājaizdevu sabiedrību nozare veido samērā nebūtisku daļu finanšu sektorā, tai ir sava noteikta loma. Šāda vietējā mērogā strādājoša institūcija labāk izprot vietējo specifiku un vajadzības. Tā ir alternatīva kredītiestādēm, jo īpaši lauku reģionos, kur kredītiestāžu pakalpojumi nav tik plaši pieejami," skaidro Jarockis.