Pašlaik politiskā nestabilitāte neļauj Grieķijas parlamentam apstiprināt finanšu palīdzības un tēriņu samazināšanas plānu, kas ļautu 340 miljardu parādu Grieķijai sarucināt aptuveni par 100 miljardiem. Grieķijas parāda apjoms, kas sasniedz aptuveni 150% no IKP, nav samaksājams nekādā gadījumā.
ES līderu centieni nepieļaut Grieķijas formālo bankrotu oficiāli tiek saistīti ar potenciālo domino efektu citās Dienvideiropas ekonomikās. Neoficiāli to saista ar atsevišķu kreditoru līdzekļu glābšanu citiem pa priekšu. Protams, visus īpaši biedē Itālija, kuras ekonomika ir daudzkārt lielāka nekā Grieķijai. Situācija Grieķijā, tāpat kā citās Dienvideiropas valstīs, ne tuvu nav atrisinājusies, kas Latvijas situāciju padara tikpat neskaidru. Faktiski Eiropā neviens šodien nezina, kas būs pēc mēneša diviem, kur nu vēl pēc pusgada.