vidusskolas latviešu plūsmā.Skolas direktore Taisija Voroņecka uzskata, ka vienīgā problēma ir nepietiekamais skolēnu skaits klasē, tāpēc jau no nākamā mācību gada skolā paliks tikai latviešu sākumskolas klases. Šogad 5.klasē mācības sāka tikai 15 audzēkņu, taču, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumiem, ka nauda seko skolēnam, lai klase tiktu pilnībā finansēta, nepieciešams, lai tajā būtu vismaz 20 bērnu.
Vecāki, kuri pārsvarā ir cittautieši, ir sašutuši, ka tādējādi tiek likvidēta vienīgā iespēja Daugavpils Jaunās forštates mikrorajona bērniem mācīties valsts valodā. Daugavpils 16.vidusskolā cittautiešu bērni mācās pēc bilingvālās mācību programmas, taču, kā atzīst Anna, viņa tīšām nav gribējusi, lai viņas meita Margarita mācās pēc šīs programmas, jo krievu skolas skolotāji nereti paši slikti zinot latviešu valodu. "Ja jau mēs dzīvojam Latvijā, mēs gribam, lai mūsu bērni labi zinātu latviešu valodu, lai viņi iepazītu un mīlētu savu dzimteni. Tagad sanāks, ja mēs gribam palikt mācīties tepat, bērniem atkal jāpāriet krievu klasē? Viņi vairs nespēs mācīties krieviski!" Anna ir sašutusi.
Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodikas katedras profesore Elfrīda Krastiņa paudusi viedokli, ka klasēm, kurās latviešu valodā mācās cittautiešu bērni, nemaz nevajadzētu būt lielām.
Visu Annas Rancānes rakstu "Gribam, lai bērni mācītos latviski" lasiet pirmdienas Dienā vai sadaļā Šodien laikrakstā.