Likuma izmaiņas paredz, ka ar pakalpojuma sniedzēju tieši varēs norēķināties par siltumenerģijas vai ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas, atkritumu izvešanas pakalpojumu un koplietošanas vajadzībām paredzētās elektroenerģijas nodrošināšanu dzīvojamai mājai. Dzīvokļu īpašnieki par pakalpojumiem tāpat kā līdz šim varēs norēķināties arī ar mājas pārvaldnieka starpniecību.
Turpmāk līgumā par pakalpojuma tiešo piegādi būs jānorāda līdzēji, norēķinu kārtība, kā arī kritēriji un metodika, pēc kā tiks noteikta, aprēķināta un uzskaitīta katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamā daļa par pakalpojumu. Tāpat līgumā būs jānorāda persona, kas veiks aprēķinus, sagatavos un piegādās iedzīvotājiem rēķinus, iekasēs maksājumus un arī veiks parādu piedziņu.
Savukārt pakalpojuma sniedzējam paredzēts noteikt pienākumu kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus, tostarp sagatavot un izsniegt izziņu vai atgādinājumu par maksājumiem, kā arī savlaicīgi celt prasību tiesā pret nemaksātāju. Tāpat pakalpojuma sniedzējam būs pienākums informēt mājas dzīvokļu īpašniekus par cita dzīvokļa īpašnieka saistību neizpildi.
Līdz ar šīm izmaiņām iedzīvotāji, slēdzot tiešos līgumus par norēķiniem ar pakalpojumu nodrošinātājiem, vairs nebūs spiesti maksāt starpniekiem, kuri "neuzskata par vajadzīgu norēķināties par siltumu, ūdeni un citiem pakalpojumiem," izteicies par likuma izmaiņām atbildīgās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs).
Tas arī izskaudīšot līdzšinējo praksi, ka mājas pārvaldnieks par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi, pieļaujot ilgstošu parādu uzkrāšanu, vai arī samaksā par komunālajiem pakalpojumiem naudu, ko mājas iedzīvotāji paredzējuši citiem mērķiem, piemēram, mājas remontam, izteicies deputāts.