Iekšlietu dienestos un IeVP mēnešalgas 2023.gadā vidēji palielinātas par 10%, tomēr, IeM vērtējumā, tas ir nepietiekams strauji pieaugošas dzīves dārdzības apstākļos, kas mudinot nozarē strādājošos meklēt darba vietas ar augstāku atlīdzību, par ko liecinot pieaugošais vakanču skaits.
IeM atkārtoti norāda uz atlīdzību atšķirībām iekšlietu sistēmā un Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), kuru dēļ jauniešiem dienests armijā var būt pievilcīgāks nekā Valsts policijā, Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Iekšlietu ministrijas dienesti ir mazāk konkurētspējīgi attiecībā uz cilvēkresursu piesaisti, salīdzinot ar NBS, pauž ministrija.
Ministrija vēlas salāgot atalgojumu iekšlietu jomā ar karavīru atlīdzību, kā arī līdzsvarot atlīdzību savstarpēji starp iekšlietu dienestiem, kā arī starp iekšlietu dienestiem un IeVP, nodrošinot, ka par līdzīgas atbildības un sarežģītības pienākumu veikšanu tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība.
IeM piedāvājusi pasākumus veikt divos soļos - pirmkārt, pilnveidot un paplašināt sociālo garantiju sistēmu, otrkārt, veikt izmaiņas mēnešalgu noteikšanā un ieviest ikgadējo novērtēšanas prēmiju.
Lai tuvinātu sociālās garantijas karavīru sociālajām garantijām, IeM aicina paplašināt sociālās garantijas, turpmāk izmaksājot amatpersonām uzturdevas kompensāciju un kompensāciju par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem, kā arī palielinot dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba kompensāciju.
IeM rosina atjaunot uzturdevas kompensācijas, nosakot tās 400 eiro apmērā mēnesī. Tāpat rosināts paplašināt kompensācijas saņēmēju loku, proti, paredzēt, ka visām dienesta pienākumus pildošām amatpersonām izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai 250 eiro mēnesī. Rosināts palielināt kompensāciju dienesta pienākumu izpildei nepieciešamā apģērba iegādei, ja amatpersona dienesta specifikas dēļ dienesta pienākumus veic civilajā apģērbā, no 120 eiro līdz 450 eiro gadā.
Ministrijas piedāvājums paredz, ka katrai mēnešalgu grupai noteikt astoņus līmeņus, ievērojot izdienas ilgumu. Astotais līmenis tiktu noteikts, ja izdiena ir 30 gadi un vairāk, lai motivētu amatpersonas turpināt dienestu pēc izdienas pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Katram no līmeņiem tiktu noteikti salīdzinoši šauri mēnešalgu diapazoni ar mērķi nodrošināt, ka līdzīgas atbildības un sarežģītības pienākumus veicošām amatpersonām mēnešalgas apmērs ir līdzvērtīgs.
Ieviešot jauno mēnešalgu skalu, plānots palielināt amatpersonu mēnešalgas, kas ietekmē arī citu atlīdzības veidu pieaugumu, kuru noteikšana saistīta ar mēnešalgas apmēru, tai skaitā piemaksas, samaksu par virsstundu darbu, atsevišķus pabalstus, klāsta IeM.
IeM rosina noteikt jaunu atlīdzības veidu, proti, speciālo piemaksu par paaugstinātu dienesta pienākumu izpildes intensitāti līdz 200 eiro apmērā. Tāpat rosināts noteikt jaunu atlīdzības veidu, proti, ikgadējo novērtēšanas prēmiju atbilstoši amatpersonas novērtēšanas rezultātiem, attiecīgi paplašinot novērtēšanas pakāpes. Piemēram, ja novērtējums ir teicami, tad prēmija būtu 75% apmērā no mēnešalgas.
Būtiski palielinoties mēnešalgai un ieviešot ikgadējās novērtēšanas prēmiju, plānots, ka turpmāk netiks izmaksāts pabalsts par katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, novēršot dublējošus elementus un skatot amatpersonu motivācijas sistēma kopumā.
Lai amatpersonu mēnešalga arī turpmāk pēc 2027.gada "atbilstu tā brīža darba tirgus situācijai un ekonomikas attīstības tendencēm", esot nepieciešams paredzēt, ka 2027.gadā tiek izstrādāts laika grafiks par atlīdzības paaugstināšanu turpmākajiem gadiem.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu amatpersonu atlīdzības paaugstināšanai 2025. gadam un turpmāk ik gadu izskatīs Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru nākamajiem gadiem sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
Patlaban IeM ziņojums līdz aprīļa beigām ir nodots publiskajai apspriešanai.