Likumprojekts nosaka pircēju loku, kuri drīkstēs iegādāties lauksaimniecības zemi, kas ir lielāka par pieciem hektāriem.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma (Vienotība) pateicās zemniekiem, kuri gana kuplā pulkā pulcējušies piketā pie Ministru kabineta, lūdzot pieņemt likuma grozījumus. Straujuma nodeva no zemniekiem demisionējušajam premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) maisiņā ieliktu zemi, kas simbolizē Latvijas zemi kā būtisku vērtību.
Likuma grozījumos iekļauti kritēriji, kuri tiktu piemēroti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes nonākšanu tam paredzētajam nolūkam - lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis investīciju darījumiem. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) ir izstrādājušas kritērijus, kuri turpmāk tiks piemēroti zemes pirkšanas darījumiem. Piemēram, lauksaimnieciskās zināšanas vai darba pieredze, obligāta zemes izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nosacījumi jaunajiem lauksaimniekiem. Likumprojekts neliegs lauku īpašumu iegādi arī pilsētniekiem.
Likumprojekts paredz, ka zemi drīkstēs iegādāties fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, kura ir bijusi tiesīga saņemt tiešmaksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, vai kura ir ieguvusi lauksaimniecisko vai tai pielīdzināmu izglītību vai arī ir guvusi pieredzi lauksaimniecībā. Pircējam rakstiski būs jāapliecina, ka tas sāks zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc iegādes.
Zemi drīkstēs iegādāties juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijā kā nodokļu maksātāja, kura ir bijusi tiesīga saņemt tiešos maksājumus vai vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no tās kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodarbina darbiniekus ar lauksaimniecisko izglītību vai kuras dalībniekiem ir lauksaimnieciskā vai tai pielīdzināma izglītība vai, kuri vismaz trīs gadus pēc kārtas guvuši ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, kas veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Pircējam būs rakstiski jāapliecina, ka tas sāks zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc tās iegādes.
Zemi drīkstēs iegādāties arī jaunais lauksaimnieks, rakstiski apliecinot, ka sāks zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc tās iegādes.
ZM skaidro, ka plašsaziņas līdzekļos periodiski tiek atspoguļots sabiedrības viedoklis par lauksaimniecības zemes neapmierinošo apsaimniekošanu, turklāt lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas ir paudušas viedokli, ka ražojošiem lauksaimniekiem ir ierobežotas finansiālas iespējas iegūt zemi īpašumā, jo Latvijā turpina palielināties spekulatīvu zemes pirkumu īpatsvars, un tam ir negatīva ietekme uz lauksaimniecības nozari kopumā, jo lauksaimniecības zemes resursi netiek ilgtspējīgi izmantoti lauksaimnieciskiem mērķiem.
Aplēses liecina, ka lauksaimniecības zemes tirgū spekulatīvo darījumu skaits ir aptuveni 17%. Dažos novados spekulatīvo darījumu īpatsvars ir lielāks, piemēram, Alūksnes novadā 30% darījumu ar lauksaimniecības zemi un 40% darījumu ar meža zemi ir spekulatīvi. Turklāt lielākā šo zemes pircēju daļa ir Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības. Šis formāli juridiskais dalījums neatspoguļo situāciju pēc būtības, jo vairums Latvijā reģistrēto uzņēmējsabiedrību zemes pirkšanai izmanto ārvalstu kapitālu, kā arī to dibinātāji ir ārvalstu kompānijas.
ZM uzsver, ka atjaunotās Latvijas valsts pastāvēšanas laikā šobrīd piedāvātā koncepcija ir pirmais nacionāla līmeņa risinājums, kas vērsts uz Latvijas nacionālās bagātības - zemes ilgtspējīgu un efektīvāku izmantošanu un zemes pieejamības nodrošināšanu Latvijas iedzīvotājiem.