Šā gada martā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvija eksportēja preces 864,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1057,2 miljardiem eiro. Salīdzinot ar februāri martā importa apjoms pieaudzis par 14,2%, vēsta CSP, bet Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas (FM)secinājumi rāda, ka importam, vērtējot ilgākā periodā, ir tendence sarūkt.
Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, visvairāk - par 39,2% - pieaudzis tekstila un tekstilizstrādājumu imports, tam seko ķīmiskās rūpniecības preču un satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports. Latvijas nozīmīgākie importa partneri ir Lietuva (16,7% no importa kopapjoma), Polija (11,6%), Vācija (11,1%) un Igaunija (8,1%). Importa īpatsvars no Krievijas ir 7,7%.
Saistība ar eksportu
FM norāda: "Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts martā samazinājies līdz 192,5 miljoniem eiro, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā 2014. gadā martā. Bilances uzlabojumā būtiska loma bijusi pārtikas un minerālā kurināmā importa kritumam attiecīgi par 10% un 16,6%. Minerālā kurināmā importa apjomu samazinājumu turpina ietekmēt zemās energoresursu cenas pasaules tirgū."
Saskaņā ar Latvijas Bankas (LB) teikto pēdējo gadu tendence ir importēto preču vērtības kritums. Turklāt tas tiek skaidrots ne tik daudz ar to, ka pašmāju ražojumi aizstāj importētās preces, kā ar naftas cenu kritumu, investīciju samazināšanos un eksporta samazināšanos, jo Latvija būtisku daļu eksportam nepieciešamo izejvielu importē, tādējādi eksporta sabremzēšanās ietekmē arī šo izejvielu importa apjomus.
LB Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa norāda, ka pašreizējās importa attīstības tendences "atspoguļo vāja ārējā pieprasījuma radīto ražošanas un eksporta stagnāciju un investīciju lēmumu atlikšanu. Pēckrīzes periodā bija vērojama strauja importa preču vērtības izaugsme. Tomēr jau 2013. gadā tika novērota būtiska pieauguma tempu palēnināšanās, 2014. gadā un 2015. gada pirmajos mēnešos vairs neredzam izaugsmi". Tomēr Bērziņa nākotnē raugās optimistiski un uzsver: "Latvijā, kur preču eksporta ražošanai būtiska ir importēto izejvielu komponente, eksporta bremzēšanās ir tūlītēji atspoguļojusies importa, galvenokārt starppatēriņa preču importa, sarukumā. Taču tas atjaunosies līdz ar gaidāmo eirozonas atkopšanos."
Galvenokārt importē izejvielas
Vērtējot nevis izejvielu, bet konkrētu gatavu preču importu, situācija nozarēs ir atšķirīga. Piemēram, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis stāsta, ka augļu un piena produktu segmentā importa produkcijas īpatsvars ir tikai viena trešdaļa. Pārējā ir vietējā produkcija. Tas saistīts arī ar pircēju lokālpatriotismu, jo pircēji izvēlas vietējo preci. Citādi ir ar gaļas produkciju, jo atšķirībā no augļu, dārzeņu un piena produktiem mūsu gaļas ražotāji veikaliem nevar piegādāt tik daudz produkcijas, cik būtu nepieciešams. Tāpēc arī importa īpatsvars ir lielāks. Tas saistīts arī ar cenu, jo, piemēram, svaiga tītaru gaļa no Polijas ir krietni lētāka nekā Latvijā audzēto tītaru gaļa. N. Krūzītis uzsver, ka Krievijas noteiktais embargo Eiropas Savienības pārtikas precēm nav palielinājis citu dalībvalstu pārtikas produktu lielāku īpatsvaru Latvijas tirgū. "Jāteic, ka jaunu pārtikas produktu, īpaši importa, ienākšana tirgū prasa laiku un ir diezgan sarežģīta. Laiku prasa arī zīmola atpazīstamības izveide un pircēju uzticības iekarošana. Turklāt, kā jau minēju, attiecībā uz pārtikas produktiem pircēji priekšroku dod vietējiem produktiem." To apliecina arī lielveikalu tīkla Rimi pārstāve Laura Podskočija un uzsver, ka šogad gan augļu un piena produktu, gan gaļas segmentā importēto produktu īpatsvars nav mainījies un saglabājies iepriekšējā gada līmenī.
Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka viņa pārstāvētajā nozarē visvairāk tiek importēts papīrs, kas veido 40% no visa kokrūpniecības nozares importa. "Mūsu nozarē eksporta un importa bilance ir pozitīva, jo eksportējam trīs reizes vairāk, turklāt eksportējam produkciju ar lielāku pievienoto vērtību, nekā importējam. Protams, tirgū klātesošas ir importa mēbeles, pārsvarā no Itālijas, kas ir krāšņākas nekā mūsu mēbeles, kam ir skandināviski atturīgs dizains. Es teiktu, ka importētajām itāļu mēbelēm ir slāvisks dizains, tāpēc tām ir savs pircēju loks. Latvijā ražoto mēbeļu pircēji ir pilnīgi cita dizaina stila piekritēji. Tas, ka mēs importējam zāģbaļķus kā izejvielu, ir labi. Tā ka mūsu nozarē importa eksporta attiecības ir veselīgas."
Līdzīga situācija ir vieglās rūpniecības nozarē. Vieglās rūpniecības asociācijas prezidents Guntis Strazds norāda, ka viņa nozare importē tikai izejvielas, piemēram, audumus, diegus un pogas, bet eksportē jau gatavus apģērbus, kam ir daudz lielāka pievienotā vērtība. Turklāt eksportēts tiek uz 82 valstīm, tā ka bilance ir vairāk nekā pozitīva. "Tas, ka Latvijas veikalos dominē Ķīnā ražoti apģērbi, jau ir tirgotāju izvēle, kuru mēs ietekmēt nevaram. Taču jāteic, ka cenas ziņā konkurēt ar lētāko Ķīnas produkciju mēs nevaram. Taču mūsu ražotajiem apģērbiem kvalitāte ir augstāka. Jāpiebilst, ka mēs eksportējam ap 90% no mūsu produkcijas," stāsta Strazds.
Bērziņa, taujāta, vai mums jātiecas uz eksporta pārsvaru pār importu, bilst: "Mums nav jātiecas uz mākslīgu tikai iekšzemē radītu starppatēriņa preču un tikai vietējo resursu izmantošanu ražošanai, eksportam, investīcijām un patēriņam. Mums ir pamats importēt to, ko nav iespējams produktīvi aizstāt vai radīt ar Latvijā pieejamiem resursiem. Brīva pieejamība citu valstu ražojumiem veicina ražotāju konkurētspēju un paplašina patērētāju izvēli. Tāpēc importa aizstājamība un līdz ar to eksporta pār importa pārsvara nodrošināšana kā pašmērķis nav ne patērētāju, ne valsts interesēs. Turklāt naftas produktu nozīmīgs īpatsvars preču importā uzskatāmi parāda, ka daļu Latvijas ražošanai un patēriņam nepieciešamā nemaz nav iespējams aizstāt ar pašmāju izejvielām." Eksperte uzsver, ka pakalpojumu jomā Latvijā jau vērojams eksporta pārsvars pār importu, kas sākotnēji veidojies, izmantojot ģeogrāfiskā novietojuma priekšrocības, attīstot transporta pakalpojumu eksportu.