Nesen Ķīnas provinces Dzjiliņas uzņēmumi nolēma ieguldīt 130 miljonus eiro (89,7 miljoni latu) Igaunijas atjaunojamās enerģijas sektorā. Vienubrīd tika izskatīta arī Latvijas kandidatūra šī projekta īstenošanai, tomēr atkal nākas skumjās noplātīt rokas, ka kaimiņi labāk prata akumulēt ekonomikai tik nozīmīgās investīcijas.
Ķīniešu interese nezūd
Ķīnas projekts, kas aizgāja Latvijai gar degunu, ir tipisks jebkuras izcelsmes ārvalstu investīciju vides katalizators - interese bija, bet ieceres īstenošanai atkal izvēlējās citu valsti. Svarīgi, lai ieceri varētu realizēt raiti, nevis mēnešiem diskutēt par reālu vai izdomātu problēmu. Latvijas un Ķīnas biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars norāda, ka Ķīnas pārstāvis sazinājies arī ar Latvijas pārstāvjiem, tomēr pieņemts lēmums par labu Igaunijai, kur tiks izvietota uzņēmuma Eiropas galvenā pārstāvniecība. Lielu veiksmes stāstu pagaidām mums nav, tomēr ķīniešiem interese par Latviju ir, piemēram, loģistikas, poligrāfijas, augsto tehnoloģiju, tekstilrūpniecības jomā, stāsta A. Kampars.
Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Hu Ješuns min, ka Latvijas un Ķīnas sadarbība norit sekmīgi - notiek gan vizītes, prezentējot valsts iespējas, gan arī izglītības programmas, kas liek pamatu biznesa sakariem nākotnē. Viņš norādīja, ka Pekinā nesen izveidots Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sadarbības sekretariāts, lai veicinātu sadarbību ar 16 šī reģiona valstīm. Šim nolūkam paredzēts 10 miljardu ASV dolāru (5,3 miljardi latu) mērķkredīts un 500 miljonu dolāru (267 miljoni latu) investīciju sadarbības fonds. Hu Ješuns pasmaidot bilst - lai gan Ķīnā ļoti populāra ir Laimas šokolāde, tomēr šīs plašās Āzijas valsts investoriem pagaidām vēl Latvijas iespējas ir jāatklāj. Kā vienu no veiksmīgiem piemēriem viņš min telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijas Huawei Technologies Co Ltd ienākšanu Latvijas tirgū.
Ķīnas vēstniecības Latvijā dati liecina, ka 2011. gadā abpusējais tirdzniecības apgrozījums bija 1,25 miljardi dolāru (670 miljonu latu), bet 2012. gada pirmajā pusgadā tirdzniecības apgrozījums sasniedza 675 miljonus dolāru (360 miljonu latu).
Lielas cerības tiek liktas uz pasaules mēroga Ķīnas uzņēmējdarbības forumu, kas šogad novembrī notiks Rīgā. Izdevums China Daily augustā Latvijai veltījis publikāciju, kur analizēta abu valstu sadarbība, ar daiļrunīgu virsrakstu Latvija pucējas, lai gūtu lielo biznesu. Izdevums norāda, ka jaunais Zīda ceļš - transkontinentālais ceļš caur Urumči Ķīnā un tālāk cauri Kazahstānai, Krievijai un Latvijai - nodrošina Ķīnas kompānijām iespēju nokļūt Skandināvijas un Centrāleiropas tirgos mazāk nekā 15 dienās.
Va/s Lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse novērojis, ka pagaidām gan pasažieru apjoms starp Ķīnu un lidostu Rīga ir neliels, tikai četri tūkstoši lidot gribošo pasažieru gadā, turklāt, visticamāk, liela daļa ir tūristi, nevis darījumu cilvēki. Komentējot ārvalstu investīcijas savā nozarē, A. Luhse uzsver: investora vēlmi nākt un ieguldīt nopietnus līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā traucē tas, ka lidosta ir neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā.
«Nevar raudzīties gluži vienkārši tā - investīcijas mums aizplūda garām. Varam paraudzīties arī no pretējā skatpunkta: tās ārvalstu investīcijas, kas ienāk Latvijā, aizplūda garām citām valstīm,» pauž Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. LIAA kā prioritārās nozares ārvalstu investīciju piesaistei min metālapstrādi un mašīnbūvi, transportu un loģistiku, IT, dzīvības zinātnes, veselības aprūpi, kokrūpniecību, zaļās tehnoloģijas un pārtikas rūpniecību. Viņš norāda, ka viena no Latvijas iespējām, ko nodrošina kvalitatīvs interneta ātrums, ir dažādu pakalpojumu centru attīstība.
Negribu, un viss
A. Ozols uzsver, ka principā ir pozitīvi, ka Latvija pasaulē «tirgo ainavu» un pozicionējas kā zaļākā valsts pasaulē, tomēr tas arī rada bažas potenciālajos investoros par to, ko un vai vispār šeit var īstenot.
Tas, ko Latvija pašlaik nespēj, ir projekta gluda un raita ieviešana, jo birokrātijas process ir tiktāl samudžināts, ka labu ideju var «norakt» par ļoti mazu naudu, un tas attiecas uz jebkuru ārvalstu investoru, ne tikai ķīniešiem. Piemēram, uzņēmuma a/s HRC Libau ilggadējās cīņas par energokompleksa būvniecību Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā parāda, ka 200 miljonu eiro vērtu projektu, kur kopā ar saistītajām nozarēm radītu 1000 darbvietu, var apturēt ar dažu cilvēku sūdzību Administratīvajā tiesā. Projekts apstājies uz vairākiem gadiem, gaida arī projekta partneri - starptautiskais gigants Uhde ThyssenKrupp. Līdzīgs liktenis ir «slavenajām» dāņu un norvēģu iecerētajām cūku fermām, kur iedzīvotāju spiediena dēļ galvenā pašvaldību iebilde bija ne vien smaka, bet arī tas, ka vairākums nodokļu ieplūst valsts budžetā, bet pašvaldībai paliek tikai galvassāpes. (Pašlaik pašvaldības budžetā ieplūst 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodoklis 100% apmērā.)
Savukārt spāņu uzņēmuma CAF centrālā ofisa pārstāvji slavē Latvijas potenciālu ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, tomēr Dienai atzina, ka situācija ar vilcienu iepirkumu rada juridisku neskaidrību citiem ārvalstu investoriem, kas vēlas ilgtermiņā investēt Latvijā.
Swedbank pētījums liecina, ka galvenie šķēršļi investoriem Latvijā ir ēnu ekonomika, likumdošanas, juridiskā, birokrātiskā nesakārtotība un tiesu sistēmas nepilnības. Pētījumā norādīts, ka investoru pašiniciatīva, aizstāvot savas intereses un tiesības, ir salīdzinoši vāja. Biežāk notiek aiziešana no Latvijas tirgus un investīciju projekta pārcelšana uz citu, pievilcīgāku mērķa valsti.