Īpašumu shēmotājs no mājām izspiež saimniekus

Akciju sabiedrība Mājokļu aģentūra ceturto daļu no mājas nosolīja par pieciem tūkstošiem eiro. Uzņēmumu neinteresē iegūtais īpašums. Divu gadu laikā firmas pārstāvji neko nav darījuši īpašuma sakopšanai. Darījuma mērķis bija cits.

Ingrīda Sūna, mājas īpašniece, saka: "Mājokļu aģentūra piedāvāja nopirkt vienu ceturtdaļu mums. Par 35 tūkstošiem. Bez šaubām mēs atteicāmies, jo tur nav mājas. Tur ir tikai drupas ar sagruvušu jumtu, iegāztām sienām; tur nav nekā."

Uzņēmums summu pamato ar visas mājas vērtību, ieskaitot arī Sūnu ģimenes piebūvēto daļu. Tas nozīmē, ka viņiem vēlreiz jāsamaksā par mājas daļu, ko reiz jau uzbūvēja par savu naudu.

Patlaban Sūnu ģimenes  problēmas ir tikai sākušās, jo Mājokļu aģentūra ir nopirkusi arī ceturto daļu zemes. Tas nozīmē, ka viņi varēs vēlreiz prasīt naudu, lai izbeigtu zemes kopīpašumu.

Akciju sabiedrība Mājokļu aģentūra ir viens no daudzu uzņēmumu shēmas, kurus izveidojis, pārstāvējis vai vadījis advokāts Normunds Šlitke.  Firma reģistrēta viņa advokātu birojā. 

Šlitke nelāgu slavu ir ieguvis kā aktīvākais un cietsirdīgākais to zemes īpašumu pārstāvis, kas no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem pieprasa nesamērīgu maksu par piespiedu nomu. Viņš neslēpj, ka domājamo daļu pirkšana kopīpašumos ir viens no viņa biznesa virzieniem. 

"Vienam biznesa modelis ir pirkt sarūsējušus automobiļus garāžā, kuri ir stāvējuši simts gadus, tad viņus restaurēt un palaist ielās, citam biznesa modelis ir staigāt pa tirgiem un pirkt gleznas, konstatējot šedevrus starp tām, restaurējot un palaižot tirgū ar citu vērtību. Konkrēti manam klientam viens no biznesiem ir izsolēs pirkt domājamās daļas un tad skatīsies kā tās sadalīsies. Ja tās ir publiskas izsoles, kurā mājas kopīpašnieki paši nav ieradušies, paši šo kopīpašumu nevērtē, nu tad jautājums, vai viņiem šis īpašums patiešām interesē," komentē Šlitke.

Pēc viņa domām, likums ir viņa pusē.  Sūnu ģimene paši esot vainīgi, ka būvējuši savu māju kopīpašumā un nav laikus īpašumu sadalījuši divos atsevišķos. Tagad viņu māja piederot visiem kopīpašniekiem. 

Mājokļu aģentūra savu mājas daļu septembrī ir pārdevusi. To par 30 tūkstošiem nopirkusi firma CrediNet. Arī šajā firmā darbojas ar Šlitkes pārstāvētajiem uzņēmumiem saistītas personas. 

Pēc Valsts zemes dienesta datiem, Latvijā ir ap ceturtdaļmiljonu savrupmāju. No tām desmit procenti, jeb 27 tūkstoši īpašumu ir sadalīti domājamajās daļās.  

Ingrīdas Sūnas advokāts Rolands Neilands uzskata, ka likumu normas ir jāpilnveido, lai kopīpašuma izbeigšanu padarītu civilizētāku un taisnīgāku, vairāk pasargājot labticīgos īpašniekus. "Šeit sadurās divas fundamentālas tiesības. Tiesības uz īpašumu un tiesības uz dzīves vietu. Un tad caur civillikuma regulējumu tiesības uz īpašumu prevalē. Noteikti būtu jāparedz iespēja, ka, ja ir savstarpēja vienošanās par lietošanas kārtību, it sevišķi, ja šī vienošanās ir nostiprināta zemesgrāmatā, tad kopīpašumu var izbeigt tikai stingri ievērojot lietošanas kārtību, vai ari vispār neļaut izbeigt, tādā veidā, ka īpašums tiek pārdots izsolē," saka Neilands.

Tieslietu ministrijā un Saeimā saka, ka sūdzību par domājamo daļu shēmošanu nav un tā nav bijusi aktualitāte. Likums līdz šim strādājis labi, tāpēc ar izmaiņām nav jāsteidzas. 

Lai arī nekaunīgā līdzīpašnieka uzrašanās  un rīcība ir bijusi šoks visai  ģimenei, Ingrīda Sūna negrasās nolaist rokas. Viņa ir pārliecināta, ka izdosies panākt taisnību.