Viens no izcilākajiem Latvijas valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem Z.A.Meierovics bija pirmais Latvijas Republikas ārlietu ministrs. Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas padome Z.A.Meierovicu par jaunās valsts ārlietu ministru iecēla 19.novembrī. Viņa vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors – Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs, nosakot valsts ārpolitikas pamatvirzienus un uzdevumus.
Z.A.Meierovics veica tālredzīgu diplomātisko darbību un sekmīgus organizatoriskos pasākumus Latvijas starptautiskai atzīšanai de iure, šo mērķi sasniedzot 1921.gada 26.janvārī Antantes lielvalstu konferencē. Ne mazāk svarīgi Latvijas valstiskās neatkarības nosargāšanā bija 1920.gadā noslēgtie miera līgumi ar padomju Krieviju un Vāciju. Neatlaidīgi un dinamiski Z.A.Meierovics centās realizēt arī ideju par Baltijas valstu saskaņotu darbību starptautiskajā arēnā, nodibinot šo valstu savienību jeb antanti.
Divreiz Z.A.Meierovics ieņēma Latvijas Ministru prezidenta posteni, vienlaikus palikdams arī ārlietu ministra amatā. Bija Satversmes sapulces un 1.Saeimas deputāts.
Z.A.Meierovics dzimis 1887.gada 5.februārī Durbē, bet gāja bojā traģiskā autoavārijā 1925.gada 22.augustā.
Speciālās aploksnes izdotas 1000 eksemplāru tirāžā, un to dizaina autors ir mākslinieks Ģirts Grīva.