Tomēr tas nenorāda, ka ZRP deklarācijā izdevies iegrozīt visus drosmīgos mērķus savai prioritārajai jomai. Punkts, kas runā par augstākās izglītības finansēšanu, pauž, ka līdz 2014. gadam jāievieš «principiāli jauns augstākās izglītības finansēšanas modelis». Par R. Ķīļa izstrādāto pāreju uz valsts kreditētu augstāko izglītību tajā nav minēts ne vārda.
Viena no jaunā izglītības un zinātnes ministra iepriekš paustajām idejām iestrādāta deklarācijas punktā, kas paredz ieviest valsts un pašvaldību galvojumu sistēmu izglītības modeli «nauda seko bērnam līdz skolai». Par šādu galvojumu sistēmu neilgi pēc savas nominēšanas izglītības un zinātnes ministra amatam plašākai sabiedrībai R. Ķīlis stāstīja augustā. Tā nepieciešamību viņš pamatoja ar šobrīd esošo nevienlīdzīgo finansējumu uz vienu skolēnu, kas dažādās pašvaldībās var atšķirties līdz vairākiem simtiem latu gadā. Šāda modeļa ieviešana, kas visiem finansējuma apmēru paredz vienādot, ļautu izlīdzināt nevienlīdzību, kā arī vecākam ļautu brīvi izvēlēties mācību iestādi savam bērnam.
«Pirmkārt, nav īsti skaidrs, ko nozīmē šādi galvojumi. Mums neviens nav devis nekādus skaidrojumus,» Dienai par minēto deklarācijas punktu saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Jānis Krastiņš. Tomēr, ņemot vērā iepriekš par to dzirdēto, viņam ir bažas, ka tā rezultātā var izmirt daudzas mazās lauku skolas. Tāpēc to varot īstenot tikai gadījumā, ja mācību iestādēm ar mazu bērnu skaitu piešķirs papildus finansējumu.
«Skaidrs, ka tas ir drauds mazajai lauku skolai,» saka Iespējamās misijas programmas attīstības direktore Zane Oliņa. Vienlaikus viņa norāda, ka šāda sistēma uzlabotu izglītības kvalitāti, jo liktu skolām sarosīties cīņā par skolēniem. Turklāt deklarācijā ir minēts mērķis izveidot starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, kas tās izveidotu par daudzfunkcionāliem kultūras centriem. Z. Oliņa uzskata, ka starpnozaru programma ir pareizais ceļš. «Ja gribam kultūras centru, tad ir jāveido, bet ne par izglītības naudu,» viņa saka. Būtiska loma šajā programmā būtu reģionālajai, labklājības un kultūras nozarei.
Iepriekš nebijis ir arī mērķis izstrādāt priekšnoteikumus pārejai uz obligātu vidējo (vispārējo vai profesionālo) izglītību tagad noteiktās obligātās pamatizglītības vietā. Priekšvēlēšanu laikā šo ideju par savu dēvēja Vienotība. J. Krastiņš to vērtē kā labu - neesot šaubu, ka vajadzīga izglītota tauta. Vienlaikus viņam ir bažas, vai tā īstenošanai pietiks līdzekļu. Attiecībā uz profesionālu izglītību jaunā valdība deklarācijas formulējumā ir nolaidusi latiņu - pērn tajā bija rakstīts, ka līdz 2014. gadam skolēnu skaitam profesionālajās skolās ir «jāpieaug vismaz līdz pusei no vidējā izglītības skolēnu skaita». Šogad valdība runā, ka līdz 2014. gadam šim skaitam ir «jātuvinās» pusei.
Valdības minētajos mērķos izceļas punkts, kas attiecas uz skolu direktoriem - «ieviesīsim skolu direktoru iecelšanu uz noteiktu laiku». Cik ilgs būs šis termiņš un kurš ir šāda noteikuma iniciators, Dienai izdibināt neizdevās, jo R. Ķīlis otrdien uz telefona zvaniem neatbildēja. LIZDA pārstāvim J. Krastiņam izteikties par šo punktu pagaidām esot grūti. «Ir vietas, kur [direktorus] varbūt vajadzētu mainīt, bet nevaru teikt, ka tā ir vispārēja slimība, ko vajadzētu ārstēt,» viņš saka.
Pretrunīgi deklarācijā ir formulēts jautājums par vispārējās izglītības garumu. 1. punktā noteikts, ka valdības mērķis ir panākt, lai vispārējo izglītību jaunietis iegūst 18 gadu vecumā. Savukārt 6. punktā noteikts, ka mācību sākšanai 1. klasē no sešu gadu vecuma, kas ir priekšnoteikums, lai skolu pabeigtu 18 gadu vecumā, valdība tikai izstrādās priekšnoteikumus.
«Visas lietas deklarācijā ir labas un vajadzīgas, bet ir jautājums, kā visus šos ambiciozos mērķus īstenos,» vērtē Z.Oliņa. Viņa norāda uz punktu, kas paredz nodrošināt priekšnoteikumus, lai katrs bērns skolā apgūtu dažādas dzīvei nepieciešamās iemaņas, piemēram, radošumu un kritisko domāšanu. To visu esot iespējams izmērīt, bet valdībai ir jāatrod veids, kā to darīt valstiskā līmenī. Savukārt J. Krastiņš norāda uz trūkumu apstiprinātajā deklarācijā - tā tikpat kā nerunā par skolotājiem.