Izklaidē "oficiālā Krievija"

"Es salīdzinu informāciju, īpaši par notikumiem Ukrainā, - paskatos, ko rāda Latvija, ko - Krievija, pēc tam formulēju viedokli," saka grāmatvede Natālija, kura dzīvo Goliševā - mazā ciematiņā pie pašas Krievijas robežas. Viņai mājās esot vairāki televizori - viens no tiem pieslēgts dekoderam, kas uztver Latvijas kanālus. Par signāla kvalitāti sieviete nesūdzas, lai gan Goliševas pagasts ir viens no attālākajiem Latvijas austrumu punktiem. Savukārt otrs tālrādis savienots ar satelītantenu, caur kuru zilais ekrāns piepildās ar kaimiņu lielvalsts pārraidīto saturu.Turpat dzīvojošā pensionāre Gaļina saka, ka viņas pēdējā laikā visvairāk lietotais medijs esot partiju priekšvēlēšanu avīzes: "Man tā nav makulatūra - izlasu katru!" Vienu viņa pat izvelk no sainīša - paņēmusi līdzi, braucot uz pilsētu, lai aizpildītu laiku ceļā. Gaļina uzskata, ka medijos tagad notiekot cīņa par sabiedrisko domu: "Krievija biedē Eiropu, Ameriku - un otrādi, un tas tiek darīts ar nodomu, jo demoralizēts cilvēks ir nobijies, ar viņu viegli manipulēt. Parastie iedzīvotāji grib dzīvot draudzīgi, bet mediji to neveicina! Es pārsvarā skatos Krievijas kanālus un arī Ukrainas - man ir jaudīgs satelīts. Pati esmu dzimusi ukrainiete un ļoti labi saprotu, kas tur tagad notiek." Sieviete kategoriski noraida pieņēmumu, ka viņa būtu Krievijas TV kanālu propagandas upuris, tajā pašā laikā uzskatot, ka "Krievija vienkārši neļauj ukraiņiem kāpt sev uz galvas, Krimas iedzīvotāji paši gribēja pievienoties Krievijai", bet "Rietumukrainā ir iekšēji konflikti". Kundze uzskata: "Putins tālāk neies un pārējo Ukrainas daļu neņems. Kam viņam šo nastu nest - visus barot, bez maksas nodrošināt ar gāzi?"Latvijā ir divas informācijas telpas, un abu pušu mediji nereti piedāvā krasi atšķirīgus vērtējumus par valstī notiekošajiem procesiem. Šo plaisu pēdējos mēnešos īpaši izgaismojis Ukrainas krīzes atspoguļojums, līdz ar to mediju un drošības jautājumi šobrīd tiek saistīti īpaši cieši. Iepriekš veiktajos pētījumos ne reizi vien apstiprinājusies tendence, ka Latgales iedzīvotāji mēdz sevi asociēt nevis ar Latvijas, bet Krievijas informācijas telpu, tas veicina augsni šaubām par viņu lojalitāti valstij, kurā dzīvo. Pēdējā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtījuma Factum veiktā latgaliešu mediju lietošanas paradumu pētījuma rezultāti ir satraucoši - gandrīz puse krievvalodīgo respondentu TV un radio pārraides valsts valodā klausās retāk nekā reizi mēnesī."Uztvert nacionālos medijus pierobežā tehniski nav nekādu problēmu - esam vairākkārt par to pārliecinājušies. Problēma drīzāk ir tajā, ka daudzi neredz iemeslu iegādāties dekoderu, jo TV signālu no Baltkrievijas un Krievijas var uztvert ar parasto antenu. Tagad gan arī Krievija pakāpeniski pāriet uz virszemes ciparu apraidi, līdz ar to dekoderu īpašnieki iekārtas varēs noregulēt tā, lai būtu iespējams redzēt abu valstu kanālus, taču te runa ir par gribēšanu," norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Viņš uzskata, ka viss atduras pret TV satura konkurētspēju: "Latvijā bezmaksas segmentā ir pieci kanāli, turpretī Krievijā klāsts un daudzveidība ir daudz plašāka."Visu rakstu lasiet laikraksa Diena ceturtdienas, 25.septembra, numurā!