Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību.
Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir esošās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādāk pārdalīts starp studiju programmām.
Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozēs rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.
Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu - finansējuma apjomu vienai vietai.
Pie studiju budžeta vietu sadales tika ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupā spēj piesaistīt pietiekošu studējošo skaitu - vismaz 20 studentus.
IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.
"Studiju budžeta vietu sadalījums ir viens no instrumentiem, lai panāktu labāku augstākās izglītības kvalitāti, mazinātu sadrumstalotību un saskaņotu augstākās izglītības procesu ar darba tirgus pieprasījumu. Tā būs pirmā reālā reforma augstākajā izglītībā," šodien uzstājoties Latvijas Rektoru padomē, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņaprāt, šis process parādīs, vai augstskolas un nozare kopumā spēj vienoties par kopīgām reformām un vienotu nākotnes redzējumu.
Ministrs jau agrāk ir norādījis, ka viena no lielākajām Latvijas augstākās izglītības problēmām ir augstskolu mēģinājumi apkarot vienai otru, nevis specializēties konkrētajos studiju virzienos. Pēc ministra domām, nākotnē jāpanāk, ka "lielais universitāšu četrinieks" - Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte - arvien vairāk specializējas katra savās jomās, savukārt reģionālajām augstskolām būtu jāorientējas uz konkrēta reģiona specifiku un darba tirgus pieprasījumu.
Tuvākajās nedēļās Izglītības un zinātnes ministrija organizēs individuālas sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, lai vienotos par budžeta līdzekļu sadali 2014./2015.akadēmiskajam gadam. Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.
2014.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 miljons latu, no tiem paredzēts, ka augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 miljoni latu, bet koledžām - 5 925 544 miljoni latu.
Rektoru padomes vadītājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis aģentūrai LETA pauda, ka augstskolas ļoti normāli uztvēra ministra izklāstīto, bet bija diezgan daudz jautājumu, taču arī augstskolas pašas saprot, ka valstiski pie šīm lietām ir jāķeras klāt un jārunā. Viņš gan uzsvēra, ka ar katru augstskolu individuāli tas jāpārrunā. "Noteikti nedrīkst sasteigt visas šīs lietas un pieņemt kādus pārsteidzīgus lēmumus," uzsvēra Barševskis.
LETA jau ziņoja, ka, spriežot par budžeta vietu sadalījumu augstskolām 2014./2015.mācību gadam, IZM plāno samazināt budžeta vietu skaitu studiju virzienos, kuri patlaban veido darbaspēka pārprodukciju, bet papildu budžeta vietas piešķirt jomās, kur drīzumā akūti trūks profesionāļu.
Šajā procesā IZM vadīsies pēc darbaspēka pieprasījuma prognozēm un ņems vērā Ekonomikas ministrijas pētījumu "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm".
Saskaņā ar to būtiskākais darbaspēka pārpalikums augstākās izglītības grupā sagaidāms starp iedzīvotājiem ar izglītību humanitārajās zinātnēs un pakalpojumu jomā. Savukārt tādās izglītīb