Iztikas minimuma groza jauno apmēru plāno nosaukt nākamgad

Metodoloģijas izstrādei Labklājības ministrija (LM) indikatīvi atvēlējusi 72 800 eiro, kurus saņems iepirkuma konkursa uzvarētājs. Ministrijā liek noprast – ne tai, ne citās valsts iestādēs neesot pietiekami kompetentu un spējīgu darbinieku, lai šādu aprēķina formulu radītu paši. Tāpēc 2016.gada novembrī LM izsludināja pirmo iepirkumu, lai piesakās sociālekonomikas pētnieki. Pirmais iepirkums izgāzās, jo pieteicējs vēlējās par 40% lielāku finansējumu nekā ministrija spēja atļauties. Otrais iepirkums izgāzās pretendenta kvalifikāciju trūkuma dēļ. Iecerēts, ka tuvāko mēnešu laikā tomēr izdosies atrast iztikas minimuma groza noteicēju. Taču konkrētās iztikas minimuma groza summas būšot zināmas vien 2020.gada sākumā, jo pirms tam jāveic formulas pārbaude testa vidē ar pilotpētījumu.

LM Sociālās iekļaušanās departamenta direktore Elīna Celmiņa gan uzsver: "Nav plānots automātiski palielināt pensijas un pabalstus atbilstoši topošajam iztikas minimuma grozam. Tā būs tikai kā atsauces vērtība politiķu sapratnei par notiekošo sabiedrībā." Ja valsts budžets kādreiz ļaus palielināt kādus maksājumus, tad būšot zināms vajadzīgais standarts. "Jaunā iztikas minimuma groza summām ir jābūt tādā apmērā, ko akceptētu pārējā sabiedrība, no kuras nodokļiem šīs pensijas un pabalsti tiek maksāti. Ja kādreiz groza summu pielīdzinās minimālajām pensijām un pabalstiem, sabiedrībai  jādod piekrišana par tā samērīgumu. Ja tas līmenis kāpj jau uz vidējo un pāri, tas vairs nav iztikas minuma grozs," norāda  Celmiņa.

Vai jaunā iztikas minimuma patēriņa groza summa bus minimālās algas līmenī, to pārsniegs vai būs tomēr zem šī sliekšņa, LM atturējās prognozēt. Taču summas apmēram cilvēku ikdienā varētu būt nozīme. "Vai nu kredītu saistības kārtošanas jautājumos ar parādu piedzinējiem, kad jāvērtē, cik lielu naudas summu atstāt pēc kredītu maksājumiem. Vai arī, kad cilvēki risina savstarpējo attiecību jautājumus par bērna piekritību vienam vai otram un par to uzturēšanu."

Nespējot sagaidīt, kamēr atbildīgā LM beidzot paziņos jauno iztikas minimumu, savu versiju valdībai plāno piedāvāt biedrība Latvijas Pretnabadzības tīkls. Tajā ietilpstošās nevalstiskās organizācijas uzskata, ka mūsdienu jaunajam iztikas minimuma grozam vajadzētu būt vismaz 330 eiro. Tiek uzsvērts, ka šīs summas apmērā būtu jānosaka minimālā pensija, pabalsti cilvēkiem ar smagu invaliditāti un daudzbērnu ģimenēm. Latvijas Pretnabadzības tīkla valdes priekšsēdētāja Laila Balga LNT Ziņām stāsta, ka viņu aprēķinā iekļautas 10 kategorijas: "Lai cilvēkam būtu atbilstoša pārtika, pieklājīgs mājoklis, iespējas segt medicīnas pakalpojumus, apmaksāt mūžizglītības kursus, lai būtu iespējas vairākas reizes gadā apmeklēt kultūras pasākumus un mūsdienās par cilvēkcienīgu normu būtu jāuzskata arī iespēja vismaz reizi gadā doties ārzemju ceļojumā."

Biedrībā par nolaidīgu sauc valsts rīcību, ka gadiem ilgi nav izstrādāta mūsdienām atbilstoša iztikas minimuma groza aprēķināšanas metodoloģiju, lai gan par to runāts vismaz kopš 2008.gada. "Politiķi nav rīkojušies atbilstoši nodokļu politikai vai citai politikai, kas palielina naudiņu cilvēku kabatā," sacīja Balga.

Līdzšinējo iztikas minimuma grozu pārtrauca lietot 2013.gadā, jo tas tika atzīts par novecojušu. Tajā par normu uzskatīja, ka cilvēkam pienākas, piemēram, tikai vienas apakšbikses gadā. Neadekvātas bija arī noteiktās nedēļas uztura normas - 50 gramu rīsu, 53 grami maltās gaļas, četras olas.