Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka Ušakovs uzdevis Rīgas pašvaldības policijai rūpīgi sekot 1. jūlijā plānotā gājiena norisei.
Rīgas pilsētas izpilddirektors gājienu nav aizliedzis, jo nav bijuši iebildumi no tiesībsargājošam institūcijām. Taču, ja tiks novēroti sabiedriskās kārtības pārkāpumi, nacistiskā režīma slavināšana, aizliegtās simbolikas lietošana vai citi likuma pārkāpumi, gājiens tiks nekavējoties pārtraukts, norādīja Ušakovs.
Aktīvists Uldis Freimanis, kura plānu sarīkot gājienu par godu vācu armijas ienākšanai Rīgā pērn 1.jūlijā nepieļāva drošības iestādes, šogad šajā pašā datumā vēlas rīkot gājienu, atzīmējot 70.gadadienu kopš Baigā gada beigām. Gājiens iecerēts laikā no plkst.19 līdz 20, un tajā varētu piedalīties apmēram 20 cilvēku.
Freimanis plašāku publicitāti iemantoja pērn 1.jūlijā, kad viņš plānoja sarīkot gājienu, pieminot vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā. Toreiz policija neatļāva gājiena norisi.
Neskatoties uz tiesas atļauju, 1.jūlijā paredzētais gājiens tā arī nenotika, jo Freimanis pāris stundu pirms gājiena sākuma bija izsaukts uz Drošības policiju (DP) saistībā ar sākto kriminālprocesu par nacistiskās Vācijas noziegumu slavināšanu. Daži cilvēki vēlējās doties gājienā, tomēr policija to liedza, jo bez gājiena rīkotāja klātbūtnes to nedrīkst darīt. Četrus cilvēkus aizturēja.
DP sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu, vai, organizējot 1.jūlijā pieteikto gājienu, kurā bija plānots pieminēt vācu armijas ienākšanu Rīgā Otrā pasaules kara laikā, nav saskatāma nacistiskās Vācijas kara noziegumu slavināšana. DP kriminālprocesu izbeidza šogad janvārī, un tā ietvaros nebija neviena aizdomās turētā.
Par Baigo gadu dēvē laiku no 1940.gada 17.jūnija līdz 1941.gada jūlijam, kad Latvijā ienāca padomju vara. Savukārt pirms 70 gadiem 1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca vācu armija.