Tas gan nozīmē, ka veselības problēmas var arī savlaicīgi nepamanīt un sekas var būt smagas. Tagad sperts liels solis uz priekšu - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) izveidota speciāla programmaDrošais apmetnis jeb, kā to starptautiski dēvē, Fallow up, kura jau darbojas pilotprojekta režīmā. Atlicis to ieviest pastāvīgā režīmā un iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, taču tam vēl nepieciešami vairāk nekā 60 tūkstoši eiro.
Eiropā katru gadu priekšlaikus piedzimst aptuveni 500 000 bērnu, bet Latvijā - aptuveni 5,2 līdz 6,4% no kopējā bērnu skaita jeb aptuveni 1000 jaundzimušo. Kā Dienai skaidro BKUS neonatoloģe Ilona Vārpa, priekšlaikus dzimušo bērnu skaits pieaug, jo mūsdienās ir krietni lielākas iespējas izglābt viņu dzīvību. Tomēr, bērnam piedzimstot priekšlaicīgi, visas viņa organisma sistēmas ir nenobriedušas. Tāpēc viņiem daudz biežāk ir nopietnas redzes un dzirdes problēmas, runas attīstības traucējumi, nervu sistēmas, intelekta attīstības un kustību problēmas. Un, jo agrāk bērns piedzimst, jo lielāka ir iespējamība, ka viņam būs smagas veselības problēmas. Piemēram, 2011. gadā no BKUS slimnīcā priekšlaikus dzimušajiem bērniem, kuru dzimšanas svars bija zem viena kilograma, septiņiem ir invaliditāte, viens sešu mēnešu vecumā nomira, bet 15 bērniem rūpīga un vispusīga veselības apskate nav veikta, tāpēc arī prognozes nav skaidras, vēl par astoņiem bērniem datu nav vispār.
Ierasti slimnīcā šiem bērniem ir jāpavada aptuveni trīs mēneši, un viņu dzīvību nereti arī izdodas glābt, taču Latvija ir gandrīz vienīgā valsts Eiropā, kur priekšlaikus dzimuša bērna īpašā aprūpe beidzas aiz slimnīcas durvīm.
Arī divu priekšlaicīgi dzimušu bērnu mamma Baiba Dienai atzīst, ka īpaša programma būtu ļoti vajadzīga, jo vecākiem lielajā uztraukumā ir nepieciešams relatīvs miers un skaidrība par notiekošo.
Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa Dienai stāsta, ka priekšlaikus dzimis bērns pēc izrakstīšanās saņem tādu pašu veselības aprūpi kā jebkurš jaundzimušais, taču viņa vajadzības ir krietni specifiskākas. Tāpēc, pārņemot pieredzi no citām valstīm, vēlme ir nodrošināt bērnam nepieciešamo medicīnisko aprūpi līdz divu gadu vecumam.
Arī pašas programmas izstrāde no nulles nav jāsāk - tā jau darbojas pilotprojekta režīmā, un veikti pirmie ieguldījumi, izveidojot priekšlaikus dzimušu bērnu grāmatu, kas domāta vecākiem, augustā notikušas arī ASV vieslektoru vadītas apmācības. Līdztekus neonatologiem sākuši strādāt arī fizioterapeiti, un sadarbība izveidota ar Liepājas, Valmieras un Jēkabpils perinatālās aprūpes centru. Tas nozīmē, ka programma tādā pašā līmenī darbosies ne tikai Rīgā. Praktiski tas nozīmēs, ka ar vecākiem tiek izrunāti visi jautājumi un norunātas nākamās vizītes pie speciālistiem, vēl pirms bērns tiks izrakstīts no slimnīcas. Savukārt pēc tam mērķis ir laikus atpazīt novirzes, ja tādas ir, bērna intelektuālajā un fiziskajā attīstībā. Tas palīdzētu agrīni sākt ārstēšanu, stāsta Vārpa.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Ja piedzims agrāk, sargās vairāk lasiet piektdienas, 9.oktobra, laikrakstā Diena!