Jarinovska vēstulē Mūrniecei norādījusi, ka VDK zinātniskās izpētes komisija 6.marta sēdē nolēma, ka visiem VDK dokumentiem jānoņem valsts noslēpuma statuss, jo to objektīva izpēte slepenības režīmā nav iespējama. Tāpat tika lemts īstenot arhīvu provenances principu, nosakot, ka visiem dokumentiem jānonāk Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Paužot savu personisko viedokli, Jarinovska arī ierosina grozīt likumu, nosakot, ka Ministru kabinets nodrošina, lai VDK aģentu kartotēku publicē internetā šī gada 4.maijā. Viņa uzskata, ka līdzīgas darbības būtu jāveic arī ar datu bāzi Delta Latvija.
"Pēc atklātības nodrošināšanas būs iespējama objektīva pētniecība, samierināšanās un sociālās atmiņas politikas veidošana," pauda Jarinovska. "Saliedētai, sevi izprotošai sabiedrībai ir svarīgi, lai padomju totalitāro represiju avoti būtu pieejami ne vien šauram pētnieku lokam, bet sabiedrībai kopumā, lai pētnieki veiktu patiesi zinātnisku darbu, nevis kalpotu kā hermētisku zinību virspriesteri, kas izpauž patiesību, gūstot to plašam lokam nepieejamos rakstos," rezumēja Jarinovska.
Kā ziņots, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība pērn piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai (TM). Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.
Šā gada februārī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Jarinovsku. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Tagad TM uzskata, ka komisijas sastāvā pakāpeniski jāveic izmaiņas, papildinot to ar kvalificētiem un strādāt motivētiem komisijas locekļiem un izslēdzot no komisijas sastāva personas, kurām šīs motivācijas vai kvalifikācijas trūkst.