Balticovo pēc Konkurences padomes norādījuma nekomentē olu cenas. Veikalu tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš teic, ka pirms Lieldienām Balticovo ražotās olas maksāšot par aptuveni 40% vairāk nekā patlaban. Otrs lielākais veikalu tīkls Rimi pagājušajā nedēļā par cenām vēl nebija vienojies.
A. Veinbergs avīzei norāda, ka jauno ES dzīvnieku labturības prasību nodrošināšana, proti, būru platības palielināšana līdz 2000 cm2 un vēl citi nosacījumi prasījuši naudas ieguldījumu un sadārdzinājuši olas par 25%. Atlikusī sadārdzinājuma daļa esot uz resursu – galvenokārt enerģijas – sadārdzinājuma rēķina. Kopš 2005. gada Balticovo modernizācijā esot ieguldījis 35 miljonus eiro un patlaban 70% no ražotajām olām pārdod citās valstīs.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe gan teic, ka ieguldījumiem lielāku būru pirkšanā jau vajadzētu būt atpelnītiem – par tiem bija zināms jau pirms astoņiem gadiem. "Cita lieta, ka pēdējos gados, kāpjot graudu un energoresursu cenām, olu ražotāji necēla olu cenas. Patlaban šīs izmaksas uz sava rēķina vairs ņemt nevar," tā I. Gulbe. LTVC informē, ka pēdējos trīs gados olu cena (bez PVN un tirgotāju uzcenojuma) samazinājusies par 30 procentiem. Veikalos, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, olu vidējā cena kritusies vien par 5,2%. Martā, pēc LTVC ziņām, vidējā desmit olu cena piecās lielveikalu ķēdēs bija 99 santīmi.
Tīmekļa portāli ziņo par būtisku olu sadārdzinājumu un pat deficītu daudzās citās ES valstīs. Zināms arī, ka ne visās valstīs ir izpildītas vistu labturības prasības, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Ražotāji, kas tās nepilda, būtībā īsteno negodīgu konkurenci, ziņo laiksraksts.
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka mūsu valstī patlaban ir 14 reģistrēti dējējvistu uzņēmumi, kurus iedala pēc dējējvistu turēšanas veida. Proti, viens uzņēmums nodarbojas ar bioloģisko ražošanu, sešos uzņēmumos ir brīvā turēšana, divi ražotāji vistas tur kūtī, bet seši ražotāji – sprostos. Zīmīgi, ka divi uzņēmumi – Vistako Alūksnes pusē un z/s Riekstiņi – šogad pārtraukuši darbību.
Skaitļi rāda, ka pērn
salīdzinājumā ar 2010. gadu Latvijā dētu olu pārdošana citās valstīs
samazinājās par 14,1%, bet imports kāpis par 19,5%. Tomēr olu eksports
joprojām 2,5 reizes pārsniedz importu. Ikviens Latvijas iedzīvotājs gadā apēd vidēji 200 olas.