Pērn, pēc Eurostat datiem, Latvijā bez darba bija 17,3% jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
Kā aģentūru LETA informēja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), jauniešu nodarbinātības situācija Latvijā uzlabojas, turklāt NVA statistikas dati liecina, ka jauniešu bezdarbnieku īpatsvars visu reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā kopš 2013.gada ir samazinājies no 9,5% līdz 6,8%. Situācija uzlabojusies arī citās vecuma grupās, proti, pēdējo četru gadu laikā kopumā reģistrēto bezdarbnieku skaits ir sarucis par teju trešdaļu.
Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka neesot šaubu, ka situācija darba tirgū ir uzlabojusies. "Aizņemto darbavietu skaits no 2010.gada līdz 2017.gada 2.ceturksnim ir audzis par 126 000. Tātad tieši darbavietu radīšana šajā laikā ir bijusi galvenais bezdarbu samazinošais faktors, nevis iedzīvotāju skaita samazināšanās, kā mēdz uzskatīt," skaidroja Strautiņš.
Vienlaikus ES fondu projekta Jauniešu garantijas vadītāja Laima Mirzojeva pauda, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem pēdējo gadu laikā bija darba tirgū integrēt jauniešus, kuriem nav izglītības vai iepriekšējas darba pieredzes.
Mirzojeva uzsvēra, ka jaunietis bez profesijas un ar neskaidru profesionālās nākotnes redzējumu ir visvairāk pakļauts bezdarba riskam. Šī iemesla dēļ kopš 2014.gada jaunieši-bezdarbnieki tiek aicināti piedalīties ES fondu projektā Jauniešu garantijas, kurā, izmantojot individuālo pieeju un profilēšanas metodi, katram jaunietim tiek piedāvāti tieši viņam piemērotākie nodarbinātības vai apmācību pasākumi.
NVA informēja, ka projektā Jauniešu garantijas no tā sākuma līdz šī gada augustam atbalstu guvuši 80 132 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem. Turklāt daudzi gados jaunie bezdarbnieki piedalījās vairākos viņiem nepieciešamajos projekta atbalsta pasākumos un aktivitātēs un ne tikai iesaistījās apmācībās, ieguva darba pieredzi vai attīstīja darba prasmes un iemaņas, bet arī saņēma karjeras konsultācijas, apmeklēja konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus. Kopējais bezdarbnieku vecumā līdz 29 gadiem dalību skaits Jauniešu garantiju pasākumos un aktivitātēs ir 218 653.
Piemēram, vairāk nekā puse jeb 56% projekta Jauniešu garantijas dalībnieku bija iesaistījušies apmācību programmās, apgūstot jaunu profesiju vai pilnveidojot savas profesionālās zināšanas un prasmes. 31% dalībnieku ar projekta atbalstu ir ieguvuši pirmo darba pieredzi pie darba devēja. 290 bezdarbnieku vecumā līdz 29 gadiem izmantoja iespēju iesaistīties uzņēmējdarbības un pašnodarbinātības atbalsta pasākumā un izstrādāt biznesa plānus, 88 labāko un dzīvotspējīgāko biznesa plānu autori saņēma arī NVA finansiālo atbalstu biznesa idejas īstenošanai.
Tāpat izmantojot Jauniešu garantiju projekta neformālās izglītības piedāvātās iespējas, jaunieši visbiežāk izvēlējušies nostiprināt savas valodu, kā arī attīstīt datorprasmes. Lauku reģionos daudzi jaunieši ieguva lauksaimniecībā pieprasīto traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju.
Izvērtējot aktuālākās profesionālās apmācību programmas, NVA dati liecina, ka jauniešu intereses ir bijušas ļoti dažādas, jo apgūto profesiju topā ir tādas darba tirgū pieprasītas profesijas kā metinātājs, lietvedis, projekta vadītājs, mazā biznesa organizators, datorsistēmu tehniķis, apsargs, klientu apkalpotājs un citas.
NVA uzsver, ka iegūtā profesionālā izglītība padara jauniešus konkurētspējīgus un sekmē darba atrašanu visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs. Kopš 2014.gada sākuma ar projekta atbalstu pastāvīgā darbā iekārtojušies jau gandrīz 32 000 NVA reģistrēto jauniešu.
ES fondu projekts Jauniešu garantijas tiek īstenots sadarbībā ar izglītības iestādēm, pašvaldībām, sociālajiem dienestiem, jaunatnes organizācijām un darba devējiem.