Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Jaunnedēļ ST skatīs Krājbankas lietu

Otrdien, 22.janvārī, Satversmes tiesā (ST) tiks skatīta tā sauktā Krājbankas lieta, kas ST tika ierosināta pēc komponista Raimonda Paula, izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašnieces Santas Ančas un citu personu iesnieguma.

Pērn martā ST pieņēma izskatīšanai vairāku cilvēku, tostarp komponista Raimonda Paula un izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašnieces Santas Ančas, pieteikumu saistībā ar Krājbankā palikušo naudu. Lieta tika ierosināta par Kredītiestāžu likuma 179.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 105.pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta 2.daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Lēmums par lietas ierosināšanu pieņemts pagājušā gada 8.martā.

Kredītiestāžu likuma 179.panta 1.daļa noteic, ka lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar FKTK un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

Savukārt Kredītiestāžu likuma 179.panta 2.daļa noteic, ka lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai FKTK pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

Tikmēr Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, kā arī ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

Savukārt Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu un īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Kā ziņots, 2011.gada 13.decembrī Rīgas apgabaltiesa pēc FKTK pieteikuma ierosināja "Krājbankas" maksātnespējas lietu. Maksātnespējas procesa administratoram tika iesniegti vairāki kredītiestādes sanācijas priekšlikumi, kas tika noraidīti, jo "Krājbankas" maksātnespējas administrators auditorfirma "KPMG Baltics" secināja, ka neviens no saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji - Anča, Pauls, Jevgēnija Dimpere un Ina Inkēna - norādīja ST, ka sanācijas mērķis ir atjaunot kredītiestādes maksātspēju un apmierināt visus likumīgos kreditoru prasījumus. Savukārt bankrota procedūras gadījumā pamatmērķis ir šos kreditoru prasījumus apmierināt "pēc iespējas pilnīgāk".

Pieteikuma iesniedzēju skatījumā, kredītiestādes kreditoru intereses efektīvāk un pilnīgāk var aizsargāt tieši sanācijas procesā. Sanācijas piemērošana un no tās izrietošā maksātspējas atjaunošana ir primārais mērķis kredītiestādes maksātnespējas iestāšanās gadījumā. Kredītiestāžu likuma 179.panta regulējums, kas FKTK negatīva lēmuma gadījumā liedz kreditoru sapulcei patstāvīgi lemt par sanācijas piemērošanas lietderību, ierobežo kreditoru likumiskās intereses, tostarp kreditoru tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus. Tāpēc minētā norma esot pretrunā ar Satversmes 105.pantā garantētajām tiesībām uz īpašumu.

No Kredītiestāžu likuma 179.panta 2.daļas normas izriet, ka tiesas kontrole pār lēmuma tiesiskumu, kas pieņemts attiecībā uz kredītiestādes sanāciju, var tikt īstenota vienīgi gadījumos, kad ir pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu. Turklāt lēmumu iespējams pārsūdzēt tikai gadījumos, kad šāds lēmums ir pieņemts viltus, spaidu vai maldības ietekmē. Līdz ar to lēmuma, ar kuru nolemts sanāciju nepiemērot, pārsūdzības iespēja kreditoru sapulcei vispār neesot paredzēta. Šāds regulējums neatbilst Satversmes 92.panta 1.teikumam, uzskata pieteikuma iesniedzēji.

Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka pretrunā Satversmē garantētajām tiesībām ir kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi. Proti, prioritāri atgūtie līdzekļi tiek novirzīti Noguldījumu garantiju fondam, tad seko darbinieki un citi, un tikai tad seko kreditori. Pauls, kuram "Krājbankā" bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu, iepriekš pauda viedokli, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Viņš arī norādīja, ka neviens neuzskatīja par vajadzīgu viņu kā kreditoru oficiāli informēt, kas notiek bankā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas