Puses tikās, lai izklāstītu savu vīziju par nepieciešamajām reformām teātrī un vienotos par aktīvu rīcību un sadarbību labas pārvaldības ieviešanai operā.
"Situācija, kāda pašlaik izveidojusies Latvijas Nacionālajā operā, neapmierina lielāko daļu teātra darbinieku un iebildumi ir ne vien pret teātra finanšu situāciju, bet arī pret iekšēju darba organizāciju, māksliniecisko plānošanu, repertuāra izvēli un citiem ar teātra darbību saistītiem jautājumiem,” pēc tikšanās norādīja kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende.
Sanāksmē ar ministri piedalījās pārstāvji no piecām operas darbinieku arodbiedrībām, pārstāvot gan solistus un kora māksliniekus, gan orķestra un baleta māksliniekus, gan teātra tehniskos darbiniekus.
Ministre informēja, ka tuvākajos mēnešos operā tiks veikts finanšu un funkcionālais audits, lai analizētu gan naudas izlietojuma pamatotību, gan darba plānošanu teātrī. Vienlaikus tiks sagatavoti grozījumi likumā, lai paplašinātu operas valdi līdz trīs cilvēkiem, nosakot katram konkrētas atbildības jomas. Trešā būtiskā rīcība, pēc ministres ieskata, ir operas sabiedriskās uzraudzības padomes veidošana, nostiprinot padomes statusu un iesaisti teātra stratēģisko mērķu sasniegšanā.
Arodbiedrību pārstāvji informēja, ka neatbalsta līdzšinējā operas direktora Andreja Žagara palikšanu amatā, bet vienlaikus apzinās, ka pārmaiņas teātrī prasa laiku un līdzšinējai vadībai, uzņemoties atbildību par esošo situāciju, ir jāpiedalās reformu plāna izstrādē. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, operas darbinieku arodbiedrības kopumā atbalsta ministres piedāvāto rīcības plānu.
"Valsts pienākums ir dotēt nacionālu, profesionālu un pieejamu kultūras produktu. Latvijas Nacionālā opera saņem ievērojamu valsts finansējumu un sabiedrībai, tai skaitā operas darbiniekiem, ir tiesības pieprasīt gan augstus mākslinieciskos kritērijus, gan caurskatāmību repertuāra izvēlē un viesmākslinieku piesaistē, gan citos operas darbības jautājumos," uzskata ministre.