Ministres skatījumā, Latvijas Radio darbinieki pārspīlē, apgalvojot, ka viņu viedoklis sarunās par vienotā sabiedriska medija izveidi netiek ņemtas vērā un šis process varētu novest pie Radio faktiskas likvidēšanas. Jaunzeme-Grende uzskata, ka apvienotajā sabiedriskajā medijā varētu darboties vairākas brīvas un neatkarīgas redakcijas.
Jaunzeme-Grende nepiekrita, ka sabiedrisko mediju apvienošana notiktu sasteigti, lai arī zināmi termiņu pagarinājumi esot iespējami. Nekādus "stopkrānus" diskusiju apturēšanai ministre negrasās raut, jo nedomā, ka būtu radušās kādas nepārvaramas problēmas vai interešu apdraudējums. Latvijas Radio darbinieku neapmierinātību ministre novērtēja kā komunikāciju problēmu, kura jāatrisina.
Kā pirmo risinājumu komunikāciju problēmām Jaunzeme-Grende minēja Latvijas Radio pozīcijas maiņu, proti, lai tas iesaistās sarunās, nevis pamet tās. Nevis mēs negribam apvienošanu un punkts, bet lūdzu piedāvājiet savu redzējumu, Radio mudināja ministre, ja jūs redzat citus labākus scenārijus, lieciet tos galdā un vērtēsim tos, jo nekādi lēmumi par sabiedrisko mediju apvienošanas shēmu vēl nav gatavi un diskusija ir atvērta.
Ministre uzsvēra, ka nekādi lēmumi par sabiedrisko mediju apvienošanu vēl nav pieņemti, tāpēc esot pāragri spriest, kādas varētu būt tās izmaksas.
Savukārt vaicāta, vai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana būtiski nesamazinās konkurenci, ministre norādīja, ka konkurencei ir jābūt, tomēr ir jāapzinās Latvijas izmērs, sekojoši divi sabiedriskie mediji valstij varētu būt par daudz. Turklāt politiķe nedomā, ka apvienošana radīs draudus konkurencei mediju vidū, jo tā jau nenotiek tikai starp Latvijas Radio un LTV, bet arī ar visiem komercmedijiem. Reformu mērķis esot tieši panākt kvalitatīva un konkurētspējīga medija izveidi.