Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet 10 miljonus eiro - būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs.
Neimanis uzsvēra, ka 2014. gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets - 19 miljoni eiro - netika balstīts nedz konkrētā būvprojektā, nedz arī tika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienu teātra prasības. Šis budžets nav atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam.
JRT pārbūves un rekonstrukcijas projekta autore arhitekte Zaiga Gaile uzsvēra, ka tas nav projekta sadārdzinājums, bet gan pirmo reizi reāli aprēķinātās būvniecības izmaksas. "Pirms četriem gadiem nosauktais skaitlis netika balstīts projektā un nepieciešamajā būvniecības apjomā," uzsvēra Gaile.
"2014. gadā apstiprinātais budžets ir Ādažu un Stopiņu kultūras centru līmenī un atbilst reģionālo kultūras centru vajadzībām, bet JRT rekonstrukcijas un mūsdienīga teātra projekts ir krietni sarežģītāks gan no būvniecības, gan no tehnoloģiju viedokļa," sacīja Neimanis.
Pēc 2014. gada aprēķiniem JRT viena kvadrātmetra būvniecība izmaksātu 1577 eiro, bet pēc 2018.gada aprēķiniem viena kvadrātmetra būvniecība izmaksās 2602 eiro.
"Šajos gandrīz četros gados kopš saskaņots projekta budžets, būvniecības nozarē audzis pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, 2014.gadā tika aprēķinātas teātra vajadzībām neatbilstošas izmaksas - tas viss kopumā ir veidojis sadārdzinājumu. Ja gribam īstenot projektu iecerētajos termiņos un kvalitātē, izmantojot modernas tehnoloģijas, mums kopā ar Finanšu ministriju un Kultūras ministriju jāmeklē risinājums budžetam," skaidroja VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Neimanis skaidroja, ka būvniecības apstākļi būs ļoti sarežģīti. Plānotā dekorāciju darbnīcām paredzētā JRT pazemes stāva izbūvi var salīdzināt ar Dzintaru koncertzāles pazemes izbūves darbiem, bet virszemes esošo ēku integrāciju vidē - ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu drāmas teātri. Tāpat būvniecību apgrūtinās arī apkārt esošās dzīvojamās ēkas, jo būvniecības laikā tas sarežģīs piekļuvi objektam un vienlaikus būs jāsaglabā komforta līmenis apkārtējiem iedzīvotājiem.
Gruškevica informēja, ka nākamās nedēļas beigās ir jānoslēdzas iepirkuma procedūrai un jāpaziņo rekonstrukcijas veicējs. Pēc tam VNĪ nāksies meklēt risinājumus papildus budžeta piesaistei.
"Patlaban redzam trīs virzienus, kā varam maksimāli optimāli iegūt papildus līdzekļus," sacīja Gruškevica. Pirmkārt, VNĪ plāno piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, atsevišķi izdalot JRT rekonstrukcijas energoefektivitātes darbus. Otrkārt, VNĪ pārskatīs esošajos projektos neapgūto finansējumu. Treškārt, pēc tāmju izvērtēšanas un iepirkuma noslēguma VNĪ uzsāks sarunas ar pasūtītāju - Kultūras ministriju.
"Mēs ceram, ka, veicot šos soļus, VNĪ iegūs visus nepieciešamos līdzekļus un JRT rekonstrukcijas projektu izdosies realizēt plānotajā apjomā, iegūstot mūsdienīgu teātri arī nākamajām paaudzēm," sacīja Gruškevica.
Jautāta, vai netiks mēģināts sarunās ar abiem būvniecības pretendentiem panākt cenas samazinājumu, Gruškevica norādīja, ka iepirkuma juridiskā procedūra jau tuvojas noslēgumam un nosauktās cenas atbilst reālajām izmaksām.
Gaile piebilda, ka četrus gadus iepriekš nosauktajās izmaksās - 19 miljonos eiro - varētu iekļauties, ja atteiktos no pazemes stāva izbūves. "Tomēr tas nav iespējams, jo teātris bez dekorāciju darbnīcas nevar eksistēt un citur projektā nav telpas, kurā varētu izvietot darbnīcu," skaidroja Gaile.
Gruškevica piebilda, ka līgums ar būvdarbu veicēju ir jānoslēdz jau šā gada jūnijā, lai jūnija beigās jau varētu sākties būvdarbi. Tikai tad varēs iekļauties paredzētajā JRT rekonstrukcijas termiņā līdz 2021. gadam.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka JRT ēku kompleksa Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcija izmaksās krietni dārgāk par sākotnēji plānoto. Būvdarbu veikšanas konkursa pirmajā kārtā par atbilstošiem tika atzīti pieci būvnieki, kuriem līdz pagājušajai nedēļai bija jāiesniedz finanšu piedāvājums. Taču otrajā kārtā piedāvājumu iesnieguši vairs tikai divi pretendenti un abu piedāvātās tāmes ievērojami pārsniedz projektam atvēlēto finansējumu, atzina VNĪ.
JRT pārbūvei valdība finansējumu piešķīra jau 2014.gadā un tie bija nedaudz vairāk kā 19 miljoni eiro. VNĪ tagad apsver iespējas, no kurienes piesaistīt finansējumu. "Tie varētu būt Eiropas struktūrfondu līdzekļi, bet skaidrs, ka liela daļa būs jāsedz no budžeta. Sāksim ar to, ka meklēsim, kur dabūsim klāt, un tad sāksim kaut ko optimizēt," skaidroja Neimanis.
VNĪ rīkotā konkursa otrajā kārtā par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukcijas būvdarbu veikšanu Rīgā, Lāčplēša ielā 25, piedāvājumus iesnieguši divi pretendenti.
Savus piedāvājumus līdz 29.martam VNĪ aicināja iesniegt piecus kandidātus, kuri par atbilstošiem tika atzīti būvdarbu konkursa pirmajā kārtā - SIA Velve, SIA Arčers, PS Rere būve 1, personu apvienība BBA un RT un SIA Abora. Konkursa otrajā kārtā tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi - PS Rere būve 1 un personu apvienība BBA un RT. Šobrīd iepirkuma komisija veic piedāvājumu izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajām prasībām.
Saskaņā ar pilnsabiedrības Zaigas Gailes birojs un partneri izstrādāto būvprojektu, būvdarbi varētu tikt sākti šovasar - jūnija beigās, ja viss ritēs raiti un nebūs pārsūdzību. Darbi jāpabeidz līdz 2021. gada sākumam.
JRT ēku kompleksa rekonstrukcijas projekts ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem VNĪ īstenotās programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros.
Pēc rekonstrukcijas teātrī savus viesus uzņems latviešu teātra mākslas pamatlicēja Eduarda Smiļģa vārdā nosauktā lielā zāle ar 500 skatītāju sēdvietām - vienīgā artdeco stila sabiedriskā telpa Rīgā, divas jaunas zāles ar 250 un 100 sēdvietām, teātra kafejnīca un bērnu istaba. Otrais stāvs, kas ieguvis nosaukumu - Radošais stāvs, tiks pilnībā atvēlēts aktieriem un citiem teātra darbiniekiem ar plašu virtuvi kopīgai tējas tasei, lugu lasījumiem vai jaunu ideju radīšanai.
Kopumā VNĪ uzsāktās programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.
Burbulis
bubulis
replika