lv sacīja jurists Lauris Liepa. Lai gan L. Liepa nebija ar prasību iepazinies, viņš pieteikumam nesaskatīja juridisku pamatojumu un apšaubīja, vai tā ir administratīvās tiesas kompetencē. Arī jurists Arvīds Dravnieks skaidroja, ka viņam Borģa pieteikums neesot saprotams. "Informācijā, kas izskanējusi medijos, nav saskatāma juridiskā loģika," teica A. Dravnieks.Tiesību zinātņu doktors Jānis Pleps skaidroja, ka prezidentam nav pienākums sagaidīt tautas nobalsošanu un norādīja, ka Satversmes 50. pants nav jāsaprot tik dramatiski. "Mērķis ir tāds, lai nepaliktu kopā prezidents, kas ierosinājis Saeimas atlaišanu un Saeima, kura pēc nobalsošanas paliek. Kā abas puses varētu tālāk komunicēt?" sacīja J. Pleps.Arī Jānis Pleps uzskata, ka šāds pieteikums neesot Administratīvas tiesas kompetencē, uzsverot, ka šī tiesa nodarbojas ar indivīdu, nevis sabiedrības mēroga tiesību jautājumiem. "Pieteikuma iesniedzējs piemin Satversmes neievērošanu, tomēr nav saskatāms, kur tiek aizskartas viņa tiesības," portālam Diena.lv teica doktors.
Jurists: pieteikumam atcelt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu nav juridiskas loģikas
Nav juridiska pamatojuma Voldemāra Burģa Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajam pieteikumam atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par tautas nobalsošanas izsludināšanu par 10. Saeimas atlaišanu, atzina vairāki portāla Diena.lv aptaujātie juristi un tiesību eksperti.Likums nav aizliedzis valsts prezidentam šo jautājumu nodot nobalsošanā tautai pat tad, ja viņa pilnvaras būs beigušās, portālam Diena.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.