Viena no Ķemeru nacionālā parka lielākajām vērtībām ir sērūdeņradi saturošā pazemes ūdeņu atradne. "Ķemeru ārstnieciskie avoti un pazemes ūdeņi ir unikāla vērtība, ko šobrīd ārstnieciskām vajadzībām izmanto Jaunķemeru sanatorija, bet nākotnē izmantos gan Ķemeru sanatorija, gan daudzas citas ārstnieciskās iestādes. Šie avoti ir pamats ārstnieciskās kurortoloģijas atdzimšanai Jūrmalā un Latvijā," uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.
Pašvaldība skaidro, ka plānotā augstsprieguma elektropārvades līnija šķērsotu ĶNP teritorijā ar sērūdeņradi bagāto pazemes ūdeņu atradni aptuveni četru kilometru platumā. Būvniecības procesā paredzēts ĶNP teritorijā izbūvēt ap 60 metriem augstus augstsprieguma līnijas balstus, kā arī veikt šo balstu nostiprināšanu. Vides pārraudzības valsts birojs atzinumā par ietekmes uz vidi novērtējumu norādījis, ka Ķemeru nacionālā parka teritorijā un tieši sērūdeņraža plūsmas un tai piegulošajā teritorijā esošās trases paplašināšana nav pieļaujama. Turklāt sērūdeņraža atradnes ir izteikti jutīgas pret visām iespējamām izmaiņām, tāpēc bez papildu izpētes nevar tikt veiktas nekādas saimnieciskas darbības, un nav pieļaujami ne apjomīgi un dziļi rakšanas darbi, ne atradņu šķērsošana ar tehniku. Vides pārraudzības valsts birojs norādījis: lai prognozētu paredzamo būvniecības ietekmi, jāveic ģeoloģiskā, hidroģeoloģiskā un hidroķīmiskā izpēte, kas patlaban nav veikta pietiekamā līmenī
Paredzētā elektropārvades līniju šķērsojuma vietā trases malās un tiešā tuvumā reģistrēta arī vislielākā reto un aizsargājamo augu sugu koncentrācija un daudzveidība, un šāda cilvēku veidota trase rada līdz galam neizvērtētu risku šās vides saglabāšanai.
Ceturtdien, 30. janvārī, Jūrmalas pilsētas domes sēdē tiks skatīts jautājums par A/S Latvijas elektriskie tīkli piedāvāto risinājumu elektropārvades tīklu savienojuma Kurzemes loks rekonstrukcijai un elektropārvades līnijas izbūvei. Jūrmalas pilsētas domei saskaņošanai tiekot piedāvāta tikai viena no projekta izstrādātāju iepriekš apspriestajām alternatīvām, kas paredz, ka trase šķērso ĶNP aptuveni 19 kilometru garumā.
"Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvalde ir jau sniegusi savu izvērtējamu, secinot, ka šābrīža piedāvātais Kurzemes loka būvniecības ieceres variants nav atbalstāms. Galvenais iebildums ir par iespējamo negatīvo ietekmi uz Ķemeru nacionālo parku, kura teritoriju šī trase šķērsotu. Piedāvātais risinājums ir saistīts ar augstu risku valsts nozīmes dabas vērtībām, kas atrodas Latvijas un Eiropas nozīmes aizsargājamajā teritorijā, tostarp apdraudot ar sērūdeņradi bagāto pazemes ūdeņu atradnes, reto un aizsargājamo augu un sugu koncentrācijas vietas. Es personīgi uzskatu, ka šādu ar augstu risku saistītu lēmumu nedrīkst pieņemt," bilst Truksnis.