No Latraps biedru sējumu kopējās platības apdrošināti tikai 15 000 hektāru jeb mazāk nekā 10%. Gadu gaitā iestrādātā neticība un uzskats, ka apdrošinātājs tāpat izdomās iemeslu, lai krīzes situācijā neizmaksātu kompensācijas, lielu daļu lauksaimnieku attur no sējumu apdrošināšanas. Un kāpēc ne, jo zemniekiem ir savs arguments, proti – viss jau tāpat neizsals, labāk pataupīt naudu. Tomēr šī bija netipiska ziema, kādu neatceras pat pieredzējuši agronomi. Tas lauksaimniekiem, visticamāk, liks nopietni apsvērt savu platību apdrošināšanu nākotnē. Pašlaik zemnieki vētī laukus un, ja kāds pleķītis palicis, tas atstāts sēklas audzēšanai. Tā kā liela daļa Zemgales tiks pārsēta ar vasarājiem, kurus kuļ vēlāk, ziemājus nākamajam gadam būs grūtības laicīgi iesēt. Vasarāju platības būs lielākas, bet kopraža un ieņēmumi – mazāki.
Kailsala postījumiem būs tālejošas sekas
Ziemas kailsala postījumu ietekme būs tālejoša – uz vairākiem gadiem, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atzīst lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža. Pēc apdrošināšanas ekspertu vērtējuma cietuši 98% lauku un Zemgalē teju visi ziemāji iznīcināti.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.