KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, piemēram, bez tiesneša akcepta "nereti" veicot dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, - arī šādus skarbus, daudziem negaidītus vārdus 17. maijā telekanālā TV3 bilda ģenerālprokurors Kalnmeiers. Taču jau nākamajās dienās izrādījās, ka prokuratūra labāk šos vārdus paņemtu atpakaļ. Ne pats Kalnmeiers, ne Ģenerālprokuratūras preses pārstāves kategoriski nevēlējās atklāt nevienu konkrētu gadījumu, kas ilustrētu ģenerālprokurora apgalvojumu.
Prokuratūrai uzdotie jautājumi bija ļoti skaidri un konkrēti: tieši par cik gadījumiem, kad KNAB darbinieki izmantojuši darbības metodes, pārkāpjot likumu, ir ziņas Kalnmeiera rīcībā, vai par katru no šiem gadījumiem, kad notikusi pretlikumīga rīcība, Kalnmeiers ir ziņojis tiesībsargāšanas iestādēm, un kādos gadījumos viņš šos gadījumus ir noklusējis.
"Prokuratūras informācijas apritē nav dokumentētas (nedz uzskaitītas, nedz citādi apkopotas) informācijas, kas saturētu atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, līdz ar ko šajā gadījumā nav piemērojamas Informācijas atklātības likuma normas. Tas, ka amatpersonai nav pienākums sniegt, paskaidrot vai pierādīt savu viedokli, Jums jau agrāk vairākkārtīgi ir ticis izskaidrots," skan Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora Agņa Pormaļa oficiālā atbilde.
Dienas rīcībā nonākuši dokumenti no slēgtās tiesas sēdēs izskatāmās bijušā Muitas kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča krimināllietas rāda - arī augstas prokuratūras amatpersonas iepriekšējos gados tīši vai netīši ir nodarbojušās ar KNAB darbinieku, domājams, bez sankcijas - tātad nelikumīgi - veiktu operatīvo darbību piesegšanu un legalizēšanu. Šie dokumenti ir divi KNAB izmeklētāja Rimanta Kuzmas (nu jau prokurora Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā) parakstīti lēmumi par speciālo izmeklēšanas darbību izdarīšanu, kuriem abiem rakstiski ir piekritis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers.
Abi dokumenti datēti ar 2011. gada 9. janvāri, un viens no tiem paredz speciālā izmeklēšanas eksperimenta veikšanu, savukārt otrs - noziedzīgas darbības kontroli attiecībā uz Vaškeviču. Turklāt virsprokurors Adlers, precizitāti ievērojot, uz abiem dokumentiem ir rakstiski norādījis laiku, kad licis parakstu: uz pirmā dokumenta - pulksten 15.55, uz otrā - 15 minūšu vēlāk, pulksten 16.10. Taču tieši šī vājība uz precizitāti tad arī ir iegāzusi gan KNAB darbiniekus, gan virsprokuroru. Pirmajā lēmumā - par izmeklēšanas eksperimenta veikšanu - ir norādīts, ka "speciālā izmeklēšanas eksperimenta veicējs T.Kravalis (Muitas direktors Tālis Kravalis - red.) satiksies ar Vaškeviču viņa norādītajā vietā un laikā". Dokumentā skaidri norādīts: gadījumā, ja šīs tikšanās laikā Vaškevičs sniegtu informāciju, kas dos "pamatu konstatēt vienota noziedzīga nodarījuma vai savstarpēji saistītu noziedzīgu nodarījumu atsevišķu posmu", nolemt "nepārtraukt V.Vaškeviča noziedzīgo darbību, bet uzsākt noziedzīgas darbības kontroli".
Šis dokuments, kas atļauj speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kā izriet no Adlera ieraksta, ir parakstīts pulksten 15.55. Savukārt jau 15 minūšu vēlāk, pēc Adlera ieraksta uz otra dokumenta, eksperiments ir paspējis notikt un Vaškevičs jau ir Kravalim sniedzis KNAB izmeklētāju gaidīto informāciju, tāpēc ir bijis pamats atļaut nākamo darbību - noziedzīgas darbības kontroli. Taču lieta tā, ka vismaz otrais no šiem dokumentiem acīmredzami ir ticis viltots, virsprokuroram Adleram piedaloties šajā viltošanā vai arī kļūstot par netīšu KNAB darbinieku nelikumīgo operatīvo darbību piesedzēju un legalizētāju. Kā izriet no pārskata par speciālo izmeklēšanas eksperimentu, kas arī ir Dienas rīcībā, patiesībā Vaškeviča un Kravaļa tikšanās šajā dienā - 2011. gada 9. janvārī - ir notikusi tikai pulksten 17.06.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 29.jūnja. avīzē Diena!