Lai gan starptautiskajā arēnā Latvijas valdība šogad baudīja īpašu popularitāti un teju ik dienas saņēma atzinīgus vārdus par izkļūšanu no finanšu krīzes un ekonomisko augšupeju, Latvijā, par spīti papildus atvēlētajam finansējumam prioritārajām nozarēm, valdības popularitāte nav liela.
Ministru kabinetā pirmo reizi pēdējo gadu laikā tika pieņemti budžeta grozījumi, kas ļāva piešķirt papildu līdzekļus prioritāriem pasākumiem. Visvairāk papildu naudas tika Satiksmes ministrijai - 20,6 miljoni latu un Veselības ministrijai - 19,5 miljoni latu. Kultūras ministrijai piešķīra 5,1 miljonu latu, bet Labklājības ministrijai - 3,9 miljonus latu.
Valdība arī kļuvusi patstāvīga - tā pirmo reizi kopš ekonomiskās krīzes pati sagatavoja nākamā gada budžeta projektu bez starptautisko aizdevēju palīdzības, jo pie līdzšinējo budžetu sagatavošanas pār plecu lūkojās starptautiskie aizdevēji, ar kuriem vajadzēja saskaņot teju katru soli. Valdība nākamā gada budžetā īpaši pievērusies demogrāfisko jautājumu risināšanai - demogrāfijas situācijas uzlabošanai būs atvēlēti papildus aptuveni 13,3 miljoni latu.
Valdība, par spīti dažādu organizāciju un politisko spēku kritikai, nepiekāpīgi virzās uz pievienošanos eirozonai, kas ir paredzēta 2014.gada 1.janvārī. 6.novembrī valdībā atbalstīja eiro ieviešanas likumprojektu, kas regulēs lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodu, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Vienlaicīgi arī Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus, kas nepieciešami eiro ieviešanai.
Domājot par Latvijas izaugsmi turpmākajos septiņos gados, tika sagatavots un valdībā apstiprināts Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam, kura galvenais vadmotīvs ir ekonomiskais izrāviens. Plānā ir noteiktas trīs prioritātes - tautsaimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Īstenojot šīs prioritātes, prognozēts, ka Latvija īstenos arī ekonomikas izrāvienu, sasniedzot galveno mērķi - dzīves kvalitātes pieaugumu.
Valda Dombrovska (V) vadītajai valdībai 24.oktobrī apritēja gads, taču pats Dombrovskis ir kļuvis par līdz šim ilglaicīgāko premjeru atjaunotās Latvijas vēsturē. Līdz šim ilglaicīgākā premjera tituls piederēja Aigaram Kalvītim, kurš divas valdības vadīja trīs gadus pēc kārtas. Dombrovskis valdību vada jau trīs gadus un deviņus mēnešus.
Baudījusi lielu starptautisko popularitāti, Latvijas iedzīvotāju vidū valdība tik augstu atzinību nav izpelnījusies - dažādas organizācijas ik pa laikam pieprasa te viena, te atkal cita ministra demisiju. Savukārt jaunākā "DnB Nord barometra" dati rāda, ka iedzīvotāju neapmierinātība ar valdību turpina augt - oktobrī ar valdības darbu neapmierināti bija 73% iedzīvotāju. No maija līdz septembrim pret valdības darbu kritiski noskaņoti bija 69%-71% iedzīvotāju.
Šogad sāktas un nākamajos gados lielas pārmaiņas sagaidāmas valsts pārvaldē, ko ir plānots izveidot par mazu, bet efektīvu, mazinot arī lielo birokrātiju jeb administratīvo slogu. Valsts kanceleja šogad izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja cilvēkresursu koncepciju, kas paredz modernizēt valsts pārvaldi un veicināt ierēdņu un darbinieku profesionalizāciju. Par neefektīvo un lielo valsts pārvaldi kritiku izteicis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.