Tur scenārijs turpina virzīties pa jau iepriekš Parex lietā redzētu sižeta līniju. Privāta uzņēmuma vadībā esoši miljonāri izliekas par nabagiem, tikmēr politiķi viņu vietā no valsts maciņa samaksā parādus. Sašutums par notiekošo aug augumā mūsu kaimiņos Lietuvā, bet jo īpaši Polijā, kur atrodas daudzi Metalurga biznesa partneri.
Raugoties uz Liepājas metalurga radītajām problēmām, ir skaidrs, ka Polijas robežas pusē viss nebeigsies tikai ar sašutumu vien. Metalurgs ir radījis lielus zaudējumus veselai virknei poļu uzņēmumu. Un viens no tiem nupat jau ir nolēmis vērsties pret LM tiesā.
Ceļš, pa kuru žurnālisti brauca satikt Metalurga bijušos biznesa partnerus ir tas pats, pa kuru daudzkārt iepriekš no Latvijas caur Lietuvu uz Poliju ceļojušas kravas ar Metalurga ražoto tērauda armatūru un pretējā virzienā vestas Metalurgam vajadzīgās izejvielas – metāllūžņi. Viens no sadarbibas partneriem atrodas tālāk uz Poznaņas pusi. Tā pārstāvis latviešus sagaida ar stātiem par šausmām, kas pēdējos mēnešos piedzīvotas Metalurga lietā.
Sergijs Makogons, Polijas uzņēmuma Polcopper menedžeris: "Visus šos melus.. Es tos saucu tikai par meliem, kas nāca un visa dezinformācija, kas nāca no Liepājas metalurga oficiālā ceļā.. Man tas bija nesaprotami, kā tas varēja notikt! Es esmu vienkārši šokā!"
Firma Polcopper, ko pārstāv Makogons, ir viena no vislielākajām Polijā savā nozarē. Tās pamatbizness ir metāllūžņu tirdzniecība. Sadarbību ar Liepājas metalurgu viņi sākuši pērnruden. Metalurgs tobrīd piedāvājis ļoti labas cenas par lūžņiem. Aizdomīgi gan licies, ka atšķirībā no citiem partneriem Eiropā, Metalurgs atteicies savstarpējos darījumus apdrošināt, toties izšķirīga loma bijusi faktam, ka Metalurga galvotājs ir Latvijas valsts. Un poļi piekrituši, ka sūtīs uz Liepāju savas metāllūžņu kravas. Sākumā par tām maksāts, kā norunāts, bet tad sākušās problēmas. Kad nesamaksātā summa sasniegusi jau 2 miljonus eiro, Metalurgs paziņojis, ka nonācis grūtībās un naudas, ko maksāt nav. Poļi gan sarakstījušies, gan braukuši tikties ar Metalurga īpašniekiem - abiem vairākuma akcionāriem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu. Kaut kādi risinājumi solīti, bet ne nauda.
"Tobrīd materiāls, metāllūžņi, ko mēs viņiem piegādājām – to jau vairs tur nebija, tie bija jau pārkausēti. Naudas, dabiski, nebija," stāsta Polijas uzņēmuma pārstāvis.
Tomēr poļi sapratuši arī, ka metalurģijā grūti laiki un lūguši, lai Metalurgs norēķinās graudā jeb gatavajos tērauda stieņos. Daļu arī saņēmuši, lai atgūtu pārējo, noīrējuši pat speciālu kuģi, bet Metalurgs pēkšņi darījumu atteicis. Tad poļi centušies sev pienākošos daļu izvest ar mašīnām. Kad viss bijis jau sagatavots, Metalurgs pēdējā brīdī paziņojis, ka kravu nevarēs iekraut, jo sabojājies celtnis. Poļu menedžeris solījis to citur Liepājā sadabūt, bet Metalurgs nav piekritis. Beigās nākuši gaismā meli, jo poļu pārstāvji uz vietas pārliecinājušies, ka patiesībā celtnis strādā, tikai Metalurgs kravas sūta prom kaut kur citur.
"Liepājas metalurgam nebija naudas. Es to varēju vēl kaut kā saprast, bet kad mums ir jāsavāc līdz galam gatavā produkcija un mēs to nesaņemam – lūk, kur jautājums! Un mums saka, ka krāns ir salūzis un ka ostā nav iespēju un ka kaut kādi citi iemesli..Krāns salūzis! Un šajā brīdī, aizbildinoties ar kaut kādām tur tehniskām grūtībām, viņi krauj automašīnas ar poļu numuriem un lietuviešu numuriem, kuras brauc uz mūsu pusi, bet mums saka, ka ir saplīsis krāns vai kaut kādas tehniskas problēmas! Mēs legāli strādājam tirgū, mūs nekrauj, izdomā stāstus, bet tai pat laikā krauj kaut kādās mašīnās un man pat latviešu draugi zvana un saka – Sergij, es te atrodos, tūlīt tev sūtu īsziņu un te krauj!(..)Un te paldies maniem Latvijas draugiem! Citādi es būtu palicis par krāpšanas upuri uz ilgu laiku vai pat uz visiem laikiem!," sašutis ir Makogons.
Kam Metalurgs sūtīja kravas laikā, kad tika melots par salūzušo celtni, pagaidām var tikai minēt. Toties ir zināms, ka Lietuvas – Polijas virzienā ir kāda firma, kurai arī melu aizsegā Metalurgs ir pārskaitījis 4,6 miljonus eiro. Tas ir Lietuvā reģistrētais uznēmums Torlina. Tieši tās vadītāji iepriekš bija arestēti par krāpšanos metāla tirgū. Torlinas birojs atrodas Kauņā, bet oficiālajā adresē ir tikai mazs metāllūžņu uzpirkšanas vagoniņš.
Noskaidrojas, ka īstenībā birojs atrodas kādus 10 kilometrus tālāk un, kad turp nokļūstam, abas biroja telpas ir kā izmirušas. Kaimiņu biroja darbinieki saka, ka te reti kāds parādās.
Lietuvas ģenerālprokuratūra lietu, kas saistīta ar Torlinu un Metalurgu pašlaik izmeklē un atzīst, ka tā ir sarežģīta un ar garu vēsturi.
Rita Stundiene, Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses nodaļas vadītāja: "Varam apstiprināt, ka izmeklēšana tika sākta 2010.gadā. Tā turpinās starptautiskā mērogā, bet pagaidām ar to saistītos faktus mēs nevaram publiski atklāt."
Saistībā ar Metalurgu notiekot informācijas apmaiņa starp likumsargiem Lietuvā, Polijā un Latvijā. Interese esot arī mūsu Valsts ieņēmumu dienestā.
Ināra Pētersone, VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā: "Tieši no nodokļu administrācijas puses, tad, protams, jebkuru informāciju – to, kas ir uzkrāta Valsts ieņēmumu dienestā no uzkrātajiem pārskatiem, no darījumu partneriem un arī publiskajā telpā, kas izskan, mēs viņu vērtējam un analizējam. Tas, ka mēs neesam nākuši ar kaut kādu publisku paziņojumu, tas viennozīmīgi nenozīmē to, ka Valsts ieņēmumu dienests snauž un neko nedara. Mēs it sevišķi lielos nodokļu maksātājus, kāds ir Liepājas Metalurgs, regulāri monitorējam."
Cietušie, protams, nepacietīgi gaida rezultātus, pie viena cerot arī, ka visu iesaistīto pārbaudītāju un izmeklētāju rīcība būs operatīva un arī izdomas bagāta, piemēram, dzenot pēdas tam, kur palikusi Metalurga nauda un uz kurieni patiesībā vestas kravas.
Polijas firmas pārstāvis: "Es domāju, ka pašlaik, mūsu tehnikas laikmetā izsekot automašīnai, kas iekrauj, teiksim Liepājas metalurgā un brauc kaut kur un pēc tam kaut kur pazūd, pašlaik gan jūsu policijai, gan mūsu policijai ir līdzekļi, ir iespējas, lai noķertu, tā sakot, uz aci, ar pierādījumiem tos, kuri tā dara!"
Neoficiāli ir zināms, ka apsūdzības rakstā Lietuvā firma Torlina, pret kuru Metalurgs izrādījis īpašu labvēlību, tiek vainota par to, ka tā piegādājusi Metalurgam metāllūžņus un, izmantojot Kiprā reģistrētu kompāniju Anjusoma trading limited ir krāpusies ar nodokļiem. Lietuva no tā ir zaudējusi vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. Latvija šobrīd ir zaudējusi vismaz tos 4,6 miljonus eiro, ko Metalurgs Torlinai pārskaitīja par pakalpojumiem, tā sacīt, aiz valsts muguras. Abi Metalurga vairākuma akciju īpašnieki, publiski sacīdami, ka Metalurgam naudas nav pat, lai segtu valsts galvoto kredītu Itālijas bankai UniCredit, naudu klusi ir pārsūtījuši savam apsūdzētajam sadarbības partnerim.
Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks: "Šī gada 12.aprīlī Liepājas metalurgs ir veicis 4,6 miljonu maksājumu šim te Lietuvas uzņēmumam, neskatoties uz to, ka pret šo maksājumu iebilda valsts kontrolieris uzņēmumā un arī neskatoties uz to, ka pret to iebilda Valsts kase un Finanšu ministrija. Un šo te iebildumu galvenais iemesls bija tas, ka mums nebija skaidri tie argumenti vai tie kritēriji, pēc kuriem tiek veikts viens vai otrs maksājums, kuru veikt vai neveikt un arī pēc tam, uzņēmums, sniedzot skaidrojumu par to, kāpēc viņi to maksājumu ir veikuši, faktiski uz šiem jautājumiem nav atbildējuši. Un vēl vairāk – ir izmantoti argumenti, kurus pārbaudot, mēs redzējām, ka tā nav patiesība.Maksājums ir izdarīts un to atcelt nav iespējams.."
Kopš brīža, kad 22.janvārī Metalurgs Saeimas Tautsaimniecības komisijai atzina, ka ir bankrota priekšā, no uzņēmuma ir aizplūduši kopumā jau vairāk nekā 25 miljoni latu, kas aizgājuši galvenokārt divām firmām – jau minētajai Lietuvas Torlinai un Lielbritānijā reģistrētajai Stemcor. Tas nozīmē, ka Metalurgs, melojot arī Valsts kasei, ir brīvi rīkojies ar naudu, kamēr valsts ir cietusi zaudējumus, no mūsu kabatas maksājot kredītsaistības. Tas bija iespējams, jo, uzticoties Metalurga īpašniekiem, valsts līdz pat šim brīdim nav iecēlusi prokūristu, bez kura piekrišanas nevarētu veikt finanšu operācijas, bet tikai kontrolieri ar tiesībām vienīgi būt klāt lēmumu pieņemšanā. Politiska atbildība par notikušo pienākas vispirms jau Finanšu ministram.
Andris Vilks, finanšu ministrs (Vienotība): "Jā, diemžēl, tas arī nepārsteidz, jo līdz šim mēs esam redzējuši, ka sadarbība ar akcionāriem, ar rūpnīcas vadību ir ļoti smagnēja, smaga un nekas neuzlabojas. Un šajā gadījumā ir noticis, teiksim, nepieļaujamais, jo neskatoties uz to, ka kontrolieris iebilda pret šo maksājumu, neskatoties uz to, ka Valsts kase iebilda, tik un tā rūpnīcas vadība šo maksājumu izdarīja. To nedrīkstēja darīt. Tāpēc, ka tas ir jāsaskaņo, jāsaskaņo prioritātes, jo, galu galā mēs zinājām, ka rūpnīcai prioritāte ir atmaksāt UniCredit šo pirmo kredīta daļu, jeb tikpat svarīgs ir kaut vai daļējs maksājums Latvenergo.
Nekā personīga: "Vai par šo ir arī kāds atbildīgs no valsts puses?"
Andris Vilks: Nu, šai gadījumā no valsts puses mēs nevaram prasīt, jo pēc esošiem nosacījumiem kontrolieris seko līdzi, bet viņš nevar kategoriski apturēt maksājumus."
Nekā personīga: "Kāpēc netika iecelts prokūrists, bet kontrolieris?"
Andris Vilks: "Tieši tāpēc, lai valsts no paša sākuma neuzņemtos pilnu atbildību par to, kas notiek rūpnīcā. Mēs jau uzreiz tagad būtu akcionāri. Tikko ir mūsu valsts paraksts, var teikt, ka mēs uzņemtos visu plaša spektra problēmu loku, kas tur ir bijis. Es domāju, ka mēs tam neesam gatavi. Mums arī turpmāk nevajadzētu būt gataviem."
Nekā personīga: "Bet kopā ar Stemcor tie jau tagad ir ap 20 miljoniem. Tas varētu sanākt valstij vēl dārgāk."
Andris Vilks: "Nē. Jebkurā gadījumā es uzskatu, ka nē. Tā tika izvēlēta šī forma un es domāju, ka tās summas būtu..tā situācija būtu vēl smagāka. Juridiski es nevaru konkrēti dot atbildi, bet es saprotu, ka tie riski juridiskie varētu būt ar daudz lielāku atbildību valstij, nekā konkrēti šie maksājumi."
Nekā personīga: "Vai tas nozīmē, ka arī turpmāk mēs turpināsim maksāt un Metalurgs skaitīs kādam citam to naudu?"
Andris Vilks: "Situācija pēc iespējas ātrāk būtu jāatrisina. Nav nekāda ticība nevienam no akcionāriem – pilnīgi skaidrs. Un ne vieni var, ne arī trešais – Kirovs Lipmans var atrast un atvest investoru. Ir daudz runāšanas, apsolīšanas un principā valsts vazāšana aiz deguna. Un ar to jārēķinās. Es vienkārši saku to, ka šis ir pēc iespējas ātrāk jāpārtauc. Un tāpēc šeit ir darba grupa ekonomikas ministra vadībā, kas strādā. Acīmredzot, ir jāpieņem pēc iespējas ātrāk šis te lēmums, jo jebkuru brīdi var pārtrūkt strāvas piegāde un, respektīvi, uzņēmums apstāsies."
Nekā personīga: "Bet tad tagad mēs gaidām ko – kad beigsies elektrība vai kad darba grupa izdomās nezin kad kaut ko?"
Andris Vilks: "Kreditoru klubs ir sniedzis konkrētus priekšlikumus, kādā veidā varētu uzņēmumu glābt. Uz tiem punktiem patlaban atbildes nav. Es nevaru pateikt, cik ilgi var gaidīt uz to brīdi. Tas ir Ekonomikas ministrijas virzītās darba grupas jautājums. Šeit ir jābūt jaunai valdei, jaunai padomei – nav citu jautājumu. Tas tiek prasīts tūlīt un tagad. Uz tām vēstulēm tiek atbildēts formāli, ar nokavēšanos, bet katrā ziņā tas, es nevaru pateikt, cik tas ilgi.."
Nekā personīga: "Vai mēs esam kaut ko darījuši kā valsts, ņemot vērā, ka mums ir Finanšu policija, Ekonomikas policija, KNAB, VID un citas iestādes, lai sadzītu rokā, kur ir šo akcionāru nauda? Viņi saka, ka naudas nav, mēs viņiem neticam."
Andris Vilks: "Nu, katrā ziņā..ja var spriest..es jau nezinu tos miljonāru topus, bet lielākoties tā vērtība nāk no nekustamiem īpašumiem vai kaut kādām tādām lietām, ne jau no konkrēti skaidras naudas, es domāju.. Es domāju, ka šajā gadījumā neiet runa par konkrētu kriminālpārkāpumu, lai tagad ietu šīm privātpersonām, viņas revidētu."
Otrs politiski atbildīgais ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts no Reformu partijas. Bet atšķirībā no sava kolēģa, Pavļuts par nepatīkamo jautājumu runāt vispār atteicās, no Ekonomikas ministrijas TV3 saņēma īsu atbildi: "Mēs šoreiz neko nekomentēsim." Tāpat no komentāriem atsakās arī abi tiešie vainīgie akcionāri – Zaharjins un Segals. Neoficiāli zināms, ka viņi turpina vēl izvirzīt dažādus savus nosacījumus, to skaitā arī tādus, kas pasargātu abus no atbildības likuma priekšā.