"Var redzēt, ka viņam [Valsts prezidentam Bērziņam] ir atvērta sirds un ka viņš cenšas aizsargāt Latvijas intereses," sacīja Karimovs. Viņš bilda, ka, lai arī ar Bērziņu ticies pirmo reizi, Latvijas prezidents atstājis uz viņu pozitīvu iespaidu kā atvērts un labsirdīgs cilvēks.
Arī Bērziņš Karimovam veltīja atzinīgus vārdus. "Prezidenta kungs labi pazīst Latviju un ir labi pazīstams pie mums. Uzskatu, ka Karimova kungs kļuvis par īstenu Latvijas draugu."
Prezidenta preses dienestā portālu Diena.lv informēja, ka Bērziņš Uzbekistānas prezidentam dāvanā pasniedzis Ineses Brants apgleznotu porcelāna vāzi. Notikusi arī ierastā apmaiņa ar valsts augstākajiem apbalvojumiem. Karimovam pasniegts pirmās šķiras Atzinības krusts, bet Bērziņam - nopelnu ordenis Buyuk Hizmatlari Uchun.
Papildu kopīgajam paziņojumam vizītes laikā starp Latviju un Uzbekistānu parakstītas sešas vienošanās par sadarbību dažādās jomās. Kopīgajā prezidentu paziņojumā teikts, ka svarīgi ir padziļināt Eiropas Savienības un Uzbekistānas attiecības. Abi prezidenti pozitīvi novērtē Eiropas Savienības Stratēģijas Centrālāzijai ieviešanu. Karimovs novēl veiksmi, Latvijai vadot prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gada pirmajā pusē, kā arī augstu novērtē, ka Eiropas Savienības sadarbība ar Centrālāzijas valstīm tiks virzīta par vienu no Latvijas prezidentūras prioritātēm.
Tāpat par vienu no galvenajiem uzdevumiem Latvijas un Uzbekistānas sadarbības dienaskārtībā izvirzīta tirdzniecības un investīciju iespēju tālāka paplašināšana.
Karimovs aicināja Valsts prezidentu atbildes vizītē apmeklēt Uzbekistānu. Par vizītes datumiem puses vienosies pa diplomātiskajiem kanāliem.
Prezidenti gan pēc tikšanās nāca klajā vienīgi ar paziņojumiem, un žurnālistu jautājumiem laiks nebija paredzēts.
Karimovs, kurš ir viens no ilglaicīgākajiem valsts vadītājiem bijušajā Padomju Savienībā, vizītē Latvijā viesojies jau divas reizes - 1995.gada jūnijā un 2004.gada aprīlī. Uzbekistānā viesojušies arī Latvijas prezidenti – 1996.gada maijā Guntis Ulmanis un 2008.gadā rudenī Valdis Zatlers.
Pēdējā Latvijas amatpersona, kas viesojās Uzbekistānā, bija ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija). Viņš šā gada maijā Taškentā stāstīja, ka attiecību stiprināšana ar Uzbekistānu un visu Centrālāziju būs viena no prioritātēm Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienībā. Savukārt Karimovs tolaik solīja atbalstu reversā tranzīta nodrošināšanā, izvedot NATO kravas no Afganistānas, un šī ceļa pārveidošanā par komerciālu.
Latvijas un Uzbekistānas attiecību prioritāte ir ekonomika. 2008.gadā Zatlers, tiekoties ar Uzbekistānas līderi, nevairījās runāt arī par cilvēktiesību pārkāpumiem. Tolaik Diena vēstīja, ka no abu līderu izteikumiem bijis noprotams, ka viņi šos jautājumus labprātāk noliktu malā.
Oficiālā Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodamā nostāja ir, ka Latvijas un Uzbekistānas attiecības tradicionāli ir bijušas ļoti labas. Latvijas puse uzskata, ka abu valstu ģeogrāfiskais izvietojums un saimnieciskais potenciāls īpašu uzmanību ļauj pievērst ekonomiskās sadarbības paplašināšanai. Uzbekistānai ir svarīga nozīme reģionālo transporta maršrutu darbībā.
Latvijas eksports uz Uzbekistānu 2012.gadā bija 18,78 miljoni eiro, kas ir uz pusi vairāk nekā 2011.gadā. Importa no Uzbekistānas pērn bija 6,58 miljoni eiro. Latvijas interešu lokā ir jaunas iniciatīvas transportā un tranzītā. Tāpat uzņēmējus interesē sadarbība farmācijas, lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, informācijas tehnoloģiju, tūrisma nozarēs. Latvijas augstskolas piedāvā Uzbekistānas studentiem Eiropas Savienības līmeņa izglītības ieguves iespēju. Uzbeku studentu skaits Latvijā 2012.mācību gadā sasniedzis 198 studentus.