Kariņš norādīja, ka Kanādas vadībā NATO sabiedroto ap desmit valstu spēki ir parādījuši, ka spēj strādāt kā viena kaujas vienība. Reizē uz Latviju spēkus ir sūtījusi gan Dānija, gan Latvijas galvenais ģeopolitiskais partneris ASV. ASV spēki pastāvīgi atrodas Latvijā, rotējot dažādām kaujas vienībām, atzīmēja ārlietu ministrs.
Tāpat Kanādas spēki no bataljona pakāpeniski pieaug līdz brigādes līmenim, un redzams, ka Latvijā jau ierodas tanki, artilērija, tāpat pieaug Kanādas karavīru skaits, vērsa uzmanību Kariņš.
Politiķis skaidroja, ka 2023.gadā Viļņas samitā tika pieņemti jauni aizsardzības plāni, kas nosaka, kā vajadzības gadījumā mēs iesim palīgā citām NATO dalībvalstīm un arī kā spēki tiks dislocēti, kā nāks atbalsts uz Latviju, ja mums tas būs nepieciešams.
Kariņš norādīja, ka mēs paši arī ieguldām savā drošībā un ka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem mums būs sava pretgaisa aizsardzība un pašiem sava papildu artilērija. Tāpat Latvijā aug aktīvo rezervistu skaits, ieguldām savā infrastruktūra - gan Baltijā lielākajā militārajā bāzē Ādažos, gan Sēlijas poligonā, kas būs divreiz lielāks par Ādažu poligonu un kur varēs uzturēties gan Latvijas, gan pārējo NATO dalībvalstu karavīri.