Šādu soli paredzēts spert, ņemot ērā nepieciešamību uzlabot valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī mērķi samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību un stiprināt valdības centru.
"Pēdējo gadu izaicinājumi valsts pārvaldē ir skaidri demonstrējuši nepieciešamību spēcināt pārresoru koordināciju un sadarbību, vienlaikus samazināt funkciju sadrumstalotību un pārklāšanos. Mērķis - spēcīga, profesionāla, kompetenta un kompakta valsts pārvalde, kas spēj operatīvi un koordinēti risināt gan šodienas, gan nākotnes izaicinājumus," uzsver Ministru prezidents.
Kariņa ieskatā, nepieciešams pilnveidot politiku koordinācijas funkciju veikšanu Ministru prezidentam padotajās iestādēs, kā arī izmantot abu iestāžu pieredzi, tādās jomās kā personāla atlase un starpnozaru sadarbība. PKC iekļaušanās Valsts kancelejā ļaus arī pilnvērtīgāk nodrošināt dažāda veida atbalstu tā veiktajām funkcijām, īstenojot tās efektīvāk un ātrāk.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro, ka, apvienojot Valsts kancelejas un PKC profesionāļu spēkus, paredzēts uzlabot valsts attīstības plānošanu un veicināt starpnozaru sadarbību.
"Tā tiek stiprināts valdības centrs. Vienlaikus iestāžu apvienošana uzlabos arī darba efektivitāti, jo Valsts kanceleja jau ir ilgstoši daļēji nodrošinājusi PKC atbalsta funkcijas," atzīmē Citskovskis.
Tikmēr PKC vadītājs Pēteris Vilks atklāj, ka PKC un Valsts kancelejas kompetenču apvienošana stiprinās Valdības centru, jo īpaši starpnozaru reformu jautājumu, stratēģiskās plānošanas un starptautiskās sadarbības jomās. PKC izveidošana pirms desmit gadiem bija pirmais solis atsevišķu stratēģiskās plānošanas un horizontālo starpnozaru jautājumu pārnešanai no ministrijām un koncentrēšanai Ministru prezidenta padotībā.
"Tas ļāva izstrādāt divu septiņgadu posmu Nacionālos attīstības plānus - vienojoties par valsts attīstības stratēģiskajiem mērķiem un publiskajiem ieguldījumiem, kā arī īstenot apjomīgu Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu, ko atzinīgi ir novērtējuši ārējie partneri un kas atspoguļojas kapitālsabiedrību konsolidētajos rezultātos," akcentē Vilks.
Raugoties nākotnē, Vilks norāda, ka pārmaiņu īstenošana nekad nav viegla, jo īpaši, kad tas skar ikdienas paradumus darbu izpildē, ierasto komunikāciju. "Tomēr pārmaiņas paver arī jaunas iespējas īstenot iniciatīvas, kas citos apstākļos nav bijis iespējams, bet kam jānes Latvijai augļi ilgtermiņā. PKC profesionālā komanda ir strādājusi un arī turpmāk strādās ar atbildību par Latvijas nākotni," pauž Vilks.
Abiem iestāžu vadītājiem ir uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru prezidentam PKC pievienošanas plānu Valsts kancelejai līdz 2022.gada 14.janvārim.
PKC ir vadošā valsts attīstības plānošanas iestāde Latvijā, kas nodrošina vienotu valsts attīstības plānošanu un kapitāla daļu pārvaldības koordināciju Latvijā. PKC sekmē nozaru politiku savstarpējo sasaisti, stiprinot institūciju un ministriju sadarbību un vienotu rīcību kopējo valsts mērķu vārdā.
Savukārt Valsts kanceleja organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu - organizē Ministru kabineta sēdes, nodrošina Ministru kabineta dokumentu sagatavošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procesuālajai kārtībai, pārvalda Ministru kabineta lietvedību, valdības politisko vadlīniju ietvaros un uzdevumā piedalās valdības politikas plānošanā, koordinē vienotas valsts politikas plānošanu un īstenošanu, sadarbībā ar ministrijām sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par valsts attīstības prioritātēm, nodrošina valsts pārvaldes attīstības politikas izstrādi, koordinē un pārrauga tās ieviešanu, Ministru prezidenta uzdevumā koordinē un pārrauga Ministru kabineta un Ministru prezidenta lēmumu izpildi, kā arī informē sabiedrību par Ministru kabineta darbu.