Ņemot vērā, ka jūdu tradīcijā svētku diena sākās ar iepriekšējās dienas vakaru jeb pirmās zvaigznes parādīšanos, arī baznīcā svētku svinības iesākas iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi kā Kristus Dzimšanas svētkos, Lieldienās, Visu svēto dienā. Savukārt senie latvieši pirms kristietības ienākšanas Jāņu dienu nesvinēja, bet svinēja vasaras saulgriežus jeb gada īsāko nakti, kura šogad bija 21.jūnijā.
"Kad 13.gadsimta beigās notika Latvijas kristianizācija, abi svētki saplūda un saulgriežu svinības tika "apvienotas" ar svētā Jāņa Kristītāja vigīlijas atzīmēšanu tautiskā garā, pie ugunskuriem u.tml. Starp citu, valodnieciski vārds Jānis ir senebreju izcelsmes vārds, kas nozīmē - Dievs ir žēlīgs," stāstīja Tolstovs.
Katoliskā baznīca nenoliedz tautisku Jāņu svinēšanu ar tautasdziesmām, bet aicina šodien ticīgos apmeklēt dievkalpojumu un svinību laikā izvairīties no okultām, ezotēriskām darbībām, ievērot mērenību alkohola lietošanā un atcerēties, ka arī šo svētku laikā desmit Dieva baušļi un tikumības un morāles normas nav atceltas.