Ap plkst.20 paziņojumi AS "Pasažieru vilciens" mājaslapā liecināja, ka kavējas vilcienu reisi visās dzelzceļa līnijās, izņemot līniju, kas savieno Rīgu un Valku.
Vilcienu kavējumu dēļ Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā pasažieri bija neapmierināti un daudzi meklēja citus veidus, kā nokļūt galamērķī.
Ap plkst.20 AS "Pasažieru vilciens" aģentūru LETA informēja, ka vilcienu kustība notiek, taču atsevišķos gadījumos tā notiek ar kavējumiem.
Kavējumu iemesli esot bijuši dažādi - dažās līnijās ir aizliedzošais luksofora signāls, kāds vilciens viensliežu līnijas posmā ir gaidījis, lai palaistu garām pretimnākošo vilcienu, un, visiem šiem apstākļiem sasummējoties, veidojās kavējumi.
Ap plkst.20 informācija PV mājaslapā liecināja, ka kavējas vai ir atcelti 14 vilcienu reisi.
Pāris stundu laikā situācija ar reisu kavējumiem vairākās līnijās uzlabojās, tomēr būtiski sarežģījumi saglabājās dzelzceļa posmā Rīga-Aizkraukle. Ap plkst.22 kavējās vai bija atcelti septiņi vilcienu reisi, kas pārvietojas pa šo līniju.
Kā aģentūrai LETA skaidroja PV Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre, posmā Rīga-Aizkraukle sasalstoša lietus un stipra vēja dēļ rodas apledojums gan "Škoda Vagonka" elektrovilcienu strāvas noņēmējam, gan VAS "Latvijas dzelzceļš" strāvas kontakttīklam.
Minētie sarežģījumi ietekmē arī kopējo vilcienu kustību, jo virkne reisu ir savienoti ar reisiem citās dzelzceļa līnijās, skaidroja Zviedre, piebilstot, ka aizkavēšanās rada nepieciešamību uzgaidīt pretim braucošos vilcienus viensliežu posmos, kā arī gaidīt atļaujošā signāla iedegšanos dzelzceļa luksoforos.
PV nodrošina risinājumus pasažieru ātrākai nogādāšanai paredzētajā galamērķī, apgalvoja uzņēmuma pārstāve. Ar palīgvilcienu jau ir atbrīvots "Škoda Vagonka" elektrovilciena aizņemtais ceļš Aizkraukles dzelzceļa līnijā. Savukārt Rīgā ir atbrīvots sliežu ceļš, kas bija aizņemts ar dīzeļvilcienu, kam bojāts dzinējs.
"Laikapstākļu dēļ pilnībā atteikties no "Škoda Vagonka" elektrovilcienu izmantošanas nav iespējams, jo atgriezt vecos vilcienus līnijās šobrīd nav efektīvi un ekonomiski pamatoti. Daļai no tiem ir beidzies ekspluatācijas termiņš un investīcijas tā pagarināšanā ir nesamērīgas," skaidroja Zviedre.