Kazāks tuvākajā laikā tiksies ar sadarbības partneriem, tostarp valdībā un finanšu sektorā, lai pārrunātu prioritātes, darāmos darbus un turpmāko sadarbības modeli. Tostarp ar bankām tiks aktivizētas sarunas par labāku finanšu pakalpojumu pieejamību un aktīvāku kreditēšanu, un vēl esošajiem šķēršļiem, lai to panāktu.
Latvijas Bankas prezidenta prioritātes un galvenie darbības virzieni būs finanšu sektora un sabiedrības ekonomiskā drošība - zema inflācija, drošs un pret krīzēm noturīgs finanšu sektors, droši, ātri, lēti un mūsdienīgi maksājumi arī krīzes situācijās.
Otra prioritāte ir finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošana, tostarp kredītu cena ne augstāka kā eirozonā vidēji, mūsdienīgi un dažādām klientu vajadzībām piemēroti pakalpojumi, banku pakalpojumi reģionos. Latvijas Banka rūpēsies, lai finanšu sektors būtu daudzveidīgs un starptautiski konkurētspējīgs, tostarp rosinot un virzot izmaiņas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību modelī, ieviešot tā saucamo "mazās" bankas licenci, palīdzot "FinTech" sektora attīstībā, rūpējoties, lai uzraudzības izmaksas būtu reģionāli konkurētspējīgas.
Savukārt trešais darbības virziens ir atbalsts ilgtspējīgi straujai ekonomikas izaugsmei, sniedzot atbalstu politikas lēmējiem ar Latvijas Bankas analīzi, arvien plašāk izmantojot mākslīgā intelekta instrumentus un modernu datu pārvaldību.
Centrālajā bankā arī norādīja, ka Kazāks ar Latvijas Bankas komandu šobrīd pārrunā aktualitātes, darāmo darbu sarakstu un izpildes termiņus.
Laikā kopš Kazāka iepriekšējā termiņa pilnvaru beigām un pārapstiprināšanas Latvijas Bankas prezidenta amatā, centrālo banku vadīja prezidenta vietnieks Māris Kālis un šajā laikā paveikta virkne iepriekš plānotu darbu, piemēram, sākta sabiedrības informēšanas kampaņa par hipotekāro kredītu pārkreditēšanas iespējām. Vēl virkne jautājumu nonākuši Saeimas darba kārtībā, piemēram, par jaunu kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību modeli, piebilda Latvijas Bankā.
Jau ziņots, ka ceturtdien Saeima ar opozīcijas balsu palīdzību par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja Kazāku.
Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, "pret" bija 18 deputāti, bet četri atturējās.
Šis bija otrais mēģinājums ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu. Pirmajā "piegājienā" pērn decembrī Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins.
Kazāku apstiprināšanai pirmajā reizē uz otro pilnvaru termiņu Latvijas Bankas prezidenta amatā virzīja "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie". Toreiz viņam šķēršļus lika koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izvirzot savu kandidātu - Bērziņu. Opozīcijas partijas par Kazāku balsot toreiz nebija gatavas, un beigās visi koalīcijas partneri savus kandidātus atsauca, paziņojot, ka tomēr centīsies vienoties par kopīgu, bet citu kandidātu.
Otrajā mēģinājumā valdošā koalīcija sākotnēji bija nolēmusi vienoties par vienu kopīgu kandidātu un paziņoja, ka kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tikmēr opozīcijā esošais "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība uz prezidenta amatu izvirzīja Kazāku.
Tomēr jau pēc dažām dienām valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam JV un "Progresīvie" paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku.