Ķīlis: Pēc studiju programmu izvērtēšanas to skaits varētu samazināties uz pusi

Iedzīvotājiem nav viegli orientēties studiju programmu klāstā un saturā. Latvijā ir izveidots akreditācijas process, tomēr liela apjoma studiju programmu skaita ziņā tas dažkārt ir formāls. Pastāv uzskats, ka nepieciešama konkurence starp augstskolām un piedāvātajām programmām. Tomēr esošās situācijas pat virspusēja analīze izraisa nopietnas pārdomas. Piemēram, izglītības programmas īsteno deviņās valsts augstskolās, sociālās un cilvēkrīcības zinātnes programmas septiņpadsmit augstskolās, tajā skaitā divpadsmit valsts dibinātās augstskolās, tiesību zinātnes var studēt deviņās augstskolās, studiju programmu - komerczinības un administrēšana – piedāvā divdesmit divas, arī trīspadsmit valsts augstskolas. Trīs gados šīs studiju programmas apguvuši vairāk nekā 49 000 studējošie. Bet komerczinības programmas piedāvā vēl arī 12 koledžas. Vislielākais maksas studentu īpatsvars ir sociālajās zinātnēs un tas turpina pieaugt. Maksas studentu skaits palielinājās arī skolotāju izglītības un izglītības zinātņu tematiskajā grupā. Tas galvenokārt bija saistīts ar to, ka strādājošiem skolotājiem un pedagogiem bija izvirzīta prasība iegūt augstāko izglītību (bērnudārza audzinātājas) vai skolā strādājošiem iegūt pedagoģisko izglītību papildus inženiera vai citai augstākai izglītībai. Izglītības tematiskajā grupā studējošo skaits pieaudzis arī no valsts budžeta finansējuma, lai gan skolotāju skaits skolās samazinās. Arī jaunu studiju programmu pieteikums ne vienmēr ir pamatots. Vienā no akreditācijas komisija sēdēm (22.04.2009.) piecām valsts augstskolām, tajā skaitā trīs universitātēm, tika akreditēta profesionālā maģistra studiju programma “Karjeras konsultants”. Šaubas par šādas programmas lietderību radās arī vairākiem ekspertiem, bet galvenais, vai šāda programma bija jāuzsāk vienlaikus piecās valsts augstskolās. Līdzīga situācija ir arī par augstskolu fakultātēm. Piemēram, Rīgā ir divas medicīnas fakultātes, divas ķīmijas fakultātes, Rīgā ir ar senām tradīcijām bagāta LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā studē vairāk nekā 3700 studenti un vienlaikus izglītības programmas piedāvā vēl citas augstskolas. Minētie atsevišķie piemēri liecina par visai nekoordinētu augstākās izglītības sistēmas pārvaldi un to, ka veicot pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā, vienlaikus ir jāsakārto arī izglītības saturiskais virziens, lai tas būtu skaidrs iedzīvotājiem, atbilstošs valsts vajadzībām un uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti.

stabiņus meikšānes.............????????????????

Paliks tikai SOROSĪTU programmas, kas skolo smadzenes studentiem! visādas sociālās zinības un plānā galdiņa urbšana :)

Mūsu super-truper-ahūnajam-ministram-superreformatoram kārtējā idea fix !!! Ne kura jau? Bet sīkums,plikpaurainais briļļainis tik pļurkst,pļurkst un vēlreiz to pašu.. Šaušali tukšs cilvēciņš, kurš hiperaktīvi rūpējas par savu PR . Nekā cita.

pieliec vēl pētersones , meikšāņes..............

tiem ar 9 klasēm tirgo augstskolas diplomus, tās taču paliks vai ne????????

Noteikti jāatstāj tās programmas, kuras izrīko Lomonosova ielā Brikše un citas dāmas, kā arī Druviete, Puikule Visvalža ielā. Tiem nedrīkst atņemt neko, jo tur ir zināšanas, nauda, zagšana, viss, kas letti ir vajadzīgs. Tās ir manas draudzenes. Arī Rivžu Jelgavā nedrīkst aiztikt, Vienīgi tad, ja viņa pārtrauc tirgot Bukam ekonomista papīrus. Tad jālikvidē, ja vairs neko pie viņas nevar nopirkt. Lomonosova un Visvalža ielā papīrus nepārdod, bet tur ir lielas algas un nepārspējama kopitince - kretinisms un stulbums. Letti kā jau letti.

Sen jau bija laiks to darīt - visas malas pilnas ar kaktu augstskolās par naudu "mācītiem" ekonomistiem, juristiem, dizaineriem un PRščikiem. Varu iedomāties kāda bļaušana atskanēs no visādām Trulībām u.c. pagultes akadēmijām un institūtiem, ja cirpējiem pietrūks aitu.