Rīgas mērs atzina, ka ir informēts par šādu risku. Vienlaikus viņš norādīja, ka Rīgas dome par saņemto ES finansējumu Ģenerāļa Radziņa krastmalas atjaunošanas darbus ir veikusi noteiktajos termiņos un labā kvalitātē.
Tādēļ Ķirša ieskatā Rīgas domei atmaksāt līdzekļus par darbiem, kurus Eiropas Komisija varētu novērtēt kā nepabeigtus, nebūtu taisnīgi, jo veloceliņa estakāde nebūs funkcionāla no domes neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdz ar to dome vēl par šo jautājumu runās ar SM, un Ķirsis pauda viedokli, ka ministrijai ir jādomā, kā to risināt.
Tāpat Ķirsis minēja, ka darbi ir veikti nepareizā secība - vispirms bija jābūt tiltam, un tikai tad tam klāt bija jāpiebūvē veloceliņa estakāde.
Jautāts, cik liela summa no ES finansējuma izmantota konkrēti estakādes būvniecībai, Ķirsis sacīja, ka estakādes izmaksas bijušas aptuveni 600 000 eiro.
Savukārt SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka sekas veloceliņa nesavienošanai ar tiltu noteiktajā laika periodā ir jāsaprot no Rīgas pašvaldības puses, tostarp kāds ir aktivitātes mērķis un kāds ir periods, kurā tas ir jāizdara, piemēram, piecu gadu laikā.
Komentējot, vai tiltu varētu pabeigtu piecu gadu laikā, viņš teica, ka nākamgad pavasarī tiks pabeigtas visas pirmā laiduma konstrukcijas un balsts, kura būvniecībā tiek izmantota jauna tehnoloģija un metodes.
"Šis tilts tiek būvēts un projektēts tā, lai tas ir savienots ar pārkari. Mēs pabeigsim balstu ar betonētu tilta elementa pārkari, kas varbūt izskatīsies pēc tramplīna, bet tilta konstrukcija ir veidota tā, lai, būvējot tālāk, secīgi veidotu savienojumu ar nākamo konstrukciju," norādīja Diļevs.
Tādējādi viena konstrukcijas puse atbalstītu otru, bet, ja nebūs šī otra puse, konstrukcija var sākt liekties. Attiecīgi tā būs jāpastiprina, piemēram, ar īpašām konstrukcijām, ja nākamo gadu periodā tiltam nauda netiek atrasta, skaidroja Diļevs.
"Ir būtiski tuvāko gadu laikā turpināt tilta konstrukcijas darbus, ja būs pieejams finansējums vismaz daļējā apmērā. Jāskatās, vismaz minimāli, kas ir tie darbi, lai neradītu riskus jau paveiktajiem darbiem," teica Diļevs.
"Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla aktuālā līgumcena kopumā veido 565 miljonus eiro, neieskaitot inflāciju. Tostarp 24% no līgumcenas veido stacijas ēkas pārbūves darbi, 30% - 1435 milimetru dzelzceļa infrastruktūra un saistītie darbi, 23% - 1520 milimetru dzelzceļa infrastruktūra un darbi, bet 15% - tilts pār Daugavu. Tāpat līgumā ir iekļauta projektēšana un būvuzraudzība.
Patlaban piesaistītais finansējums veido aptuveni 293 miljonus eiro.
Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve tika veikta projektā dzelzceļa infrastruktūras "Rail Baltica" integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā. Kopējais projekta budžets tika plānots 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veidojot ES Kohēzijas fonda finansējumam - 23,8 miljoni eiro, bet pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro. Savukārt faktiskās objekta izmaksas būs nedaudz vairāk nekā 26 miljoni eiro.
Jau ziņots, ka SM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā piedāvā 2021.-2027.gada ES daudzgadu budžeta periodā izveidot 1520 milimetru savienojumu no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas līdz Rīgas lidostai pirms "Rail Baltica" projekta pirmās kārtas pabeigšanas, savukārt finansējumu plāno piesaistīt, pārdalot ES fondu finansējumu no citiem SM infrastruktūras projektiem, tostarp bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādes.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.