Tiesa, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē pieņemtie lēmumi bija tikai konceptuāli, bet par gala redakciju attiecīgajām izmaiņām plānots vienoties kopsēdē trešdienas rītā. Tajā arī tiks izskatīts jautājums par iespējamību veikt Covid-19 testus visiem no Lielbritānijas ielidojošajiem pasažieriem. Šobrīd lidojumi uz un no šīs valsts ir pārtraukti līdz 1. janvārim.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc otrdienas valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes žurnālistiem atzina, ka situācija Latvijā nekļūst labāka. Pēc viņa teiktā, pēdējo septiņu dienu dati liecina, ka Covid-19 dēļ ik dienas vidēji bojā iet 17 cilvēku. Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) skaidroja, ka šādi ''salīdzinoši radikālie ierobežojumi'' pieņemti, lai tiktu novērsts kārdinājums Jauno gadu sagaidīt draugu un plašā radu lokā. Tas esot tik svarīgi, jo ''cerību stars – vakcīna'' ir kļuvusi par realitāti.
''Mērķis ir viens, lai pēc pulksten 22 mēs esam kopā ar savu mājsaimniecību. Tāpat šeit noderētu arī skaidrība par to, ka ģimene ir ne tikai tie, kas atrodas laulātās attiecībās,'' sacīja Viņķele.
Tieši šos attiecīgos datumus paredzēts noteikt saistībā ar Jaunā gada sagaidīšanu, kā arī 8. un 9. janvāri. Tomēr jāpiemin, ka regulējumu gala redakcijā plānots pieņemt trešdien.
Tādējādi dienās, kad spēkā būs ''brīvdienu mājsēde'', iedzīvotāji bez pamatota iemesla nedrīkstēs atrasties ārpus savas dzīvesvietas. Pašlaik nav plānots ierobežot pārvietošanās iespējas dienā. Līdz ar to tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkstēs strādāt no pulksten 6 līdz pulksten 21, lai darbinieki varētu nokļūt no mājām uz darbu un atpakaļ, nepārkāpjot noteikumus. Darba laika ierobežojums attiektos arī uz sabiedriskās ēdināšanas vietām, joprojām ēdienu un dzērienus izsniedzot tikai līdzņemšanai.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks žurnālistiem uzsvēra, ka VP mājsēdes ievērošanas kontrolei pievērsīsies ļoti rūpīgi. Tam tiks piesaistīti arī vairāki simti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvju, kā arī būs sadarbība ar pašvaldību policistiem un Valsts robežsardzi. Arī VP resursi tikšot izmantoti maksimāli, darbiniekus atsaucot arī no atvaļinājumiem.
''Valsts policijā strādājošajiem svētku nebūs,'' sacīja Ruks. Viņš arī norādīja, ka šobrīd aptuveni 200 VP darbinieku Covid-19 dēļ nevar strādāt.
Pēc viņa teiktā, kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī līdz 29. decembrim sākti vairāk nekā 3400 administratīvā pārkāpuma procesu. To skaits katru dienu pieaug par vairākiem desmitiem. ''Tas nozīmē, ka daļa sabiedrības ir vērsta uz ierobežojumu neievērošanu un attiecas vieglprātīgi,'' sacīja VP priekšnieks.
Tomēr viņš gan apgalvoja, ka VP katru gadījumu, kad iedzīvotājs atradīsies uz ielas neatļautajās stundās, vērtēs atsevišķi un uzreiz nemēģinās sodīt. ''Šie ierobežojumi nav, lai nopelnītu uz valsts rēķina. Tas ir vispārējā labuma un drošības labā,'' pauda Ruks. Par to pārliecību pauda arī Viņķele, tomēr uzsvēra, ka jebkura konstrukcija ''kā būtu, ja būtu'' palielinot interpretācijas iespējas un attālina no mērķa – Covid-19 saslimstības rādītāju mazināšanas. Tādēļ viņa aicināja iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt, vai iemesls būšanai uz ielas ir patiešām svarīgs.
Tāpat valdība otrdien vienojās, ka vēl līdz 17. janvārim tiks ierobežota plānveida stacionāro pakalpojumu sniegšana. Savukārt jautāta, vai ārkārtējās situācijas pagarināšana no 11. janvāra līdz 7. februārim nozīmēs arī to, ka līdz 7. februārim tiks pagarināts ierobežojums noteiktu preču tirgošanai mazumtirdzniecībā klātienē, Viņķele atbildēja, ka šis regulējums būšot spēkā līdz 7. februārim. Tajā pašā laikā viņa atzīmēja, ka tas automātiski netiekot sinhrozinēts ar ārkārtējās situācijas termiņu. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka par detaļām plānots vienoties trešdienas Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes sēdē.