LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.
Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.
KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.
KNAB no krimināltiesiskā aspekta izvērtēja gan publiski pieejamo, gan papildus iegūto informāciju no iesaistītajām pusēm, tai skaitā politisko organizāciju grāmatvedības attaisnojuma un citu dokumentāciju, kā arī politisko partiju argumentāciju un iesaistīto personu paskaidrojumus.
KNAB pārbaudē nav guvis apstiprinājumu, ka kādam no partijas darbiniekiem vai tai pietuvinātajām personām būtu veikta grāmatvedībā neuzskaitīta atalgojuma izmaksa. Tāpat nav konstatēta nedz dubultā grāmatvedība, nedz skaidras naudas maksājumi politisko organizāciju vajadzībām vai kādas citas pazīmes, kas apliecinātu, ka politiskās organizācijas saņēmušas nelikumīgu finansējumu, kas būtu izmantots darbinieku atalgojuma segšanai.
Vienlaikus KNAB šajā pārbaudē saskatījis pamatu saukt pie administratīvās atbildības partiju apvienību, jo tā savā darbībā pieļāvusi vairākus nebūtiskus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumus.
Tostarp KNAB iesniedzamajā dokumentācijā par 2022.gadu JV nebija norādījusi pilnīgu informāciju par diviem veiktajiem darījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms aizvadītajām Saeimas vēlēšanām.
Darījumi saistīti ar reklāmas bukletu izgatavošanu, transporta pakalpojumiem un degvielas iegādēm. Par šiem pārkāpumiem KNAB partiju apvienībai piemērojis kopumā 700 eiro naudas sodu.
Ņemot vērā, ka iepriekšminēto pārkāpumu kopsumma neveido lielus apmērus un KNAB pārbaudē nav guvis pierādījumus nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielā apmērā, KNAB 12.jūlijā nolēma pabeigt resorisko pārbaudi un atteikties sākt kriminālprocesu.
No KNAB publicētā anonimizētā lēmuma izriet, ka arī fakts, ka Orleāns par notikušo partijā ziņojis tikai pēc tam, kad ar viņu vēlējās pārtraukt darba tiesiskās attiecības un aktīvi publiskajā vidē veicis darbības, informējot, par partijā notiekošo, iespējams, var liecināt par notikušā apstākļu citādu interpretāciju.
Resoriskās pārbaudes laikā netika konstatētas tipiskākās pazīmes "aplokšņu algu" izmaksām, proti, dubultā grāmatvedība ar algu sarakstiem, kuros redzama algu izmaksa ar pārskaitījumu bankas kontā un izmaksa skaidrā naudā, kā arī bruto darba samaksas vidējais līmenis un zems bruto darba samaksas rādītājs attiecīgajā nozarē.
Vienas personas teiktais, iztrūkstot citiem ticamiem pierādījumiem, par "aplokšņu algām" nevar būt par pamatu kriminālprocesa sākšanai, jo lai sāktu kriminālprocesu ir jābūt Kriminālprocesa likumā noteiktajam tiesiskajam pamatam, teikts lēmumā.
Cita starpā KNAB atsevišķā pārbaudē izvērtēja informāciju par ilgstošu viena tehnoloģiju uzņēmuma bezatlīdzības pakalpojumu nodrošināšanu partijai "Vienotība".
LETA jau rakstīja, ka šis uzņēmums ir SIA "SOAAR". Šā gada aprīlī uzņēmuma vadītājs Renārs Kadžulis TV3 raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sāka resorisko pārbaudi.
Tāpat pārbaudē izvērtēti apgalvojumi par iespējamu nelikumīga finansējuma pieprasīšanu un izspiešanu.
Pārbaudē KNAB secināja, ka uzņēmums laikā no 2011. līdz 2019.gadam ir piedalījies un sniedzis pakalpojumus partijas "Vienotība" kongresos un kopsapulcēs, taču nav pieejami sniegto pakalpojumu pamatojošie dokumenti, kas apliecinātu pakalpojumu faktisko apjomu un vērtību.
Tāpat KNAB pārbaudē nav guvis apstiprinājumu, ka "Vienotība" pārstāvji būtu pieprasījuši uzņēmumam sniegt pakalpojumus bez maksas vai veikuši noziedzīgas darbības, kas saistītas ar partijas nelikumīgu finansēšanu, tajā skaitā nepieprasīja vai neizspieda no uzņēmuma finansējumu, par ko paredzēta kriminālatbildība.
Pārbaudes rezultātā KNAB 12.jūlijā nolēma atteikt sākt kriminālprocesu. Šāds lēmums pieņemts, jo partijas pārstāvju darbībās KNAB nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmes.
Papildus KNAB informē, ka juridiskām personām ir aizliegts jebkādā veidā finansēt politiskās organizācijas, tostarp bez atlīdzības sniegt tām pakalpojumus. Ievērojot, ka šajā gadījumā partija pieņēmusi nelikumīgu finansējumu pakalpojumu veidā, KNAB nav bijis tiesiska pamata to izvērtēt administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros un iesaistītās puses saukt pie administratīvās atbildības. Tas tādēļ, jo iestājies noilgums.
KNAB atgādina, ka iespējamu politisko partiju pretlikumību gadījumā, gan citu pārkāpumu sekmīgā izmeklēšanā īpaši svarīga ir diskrēta un savlaicīga ziņošana. Ja iedzīvotāju rīcībā ir informācija par iespējamām pretlikumībām, par to nekavējoties jāziņo KNAB, neizpaužot šīs ziņas publiski.
Ja informācija par iespējamām pretlikumībām pēc ilgāka laika ir atklāta publiski, tiesībaizsardzības iestādēm var nebūt iespējams iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecina notikušās noziedzīgās darbības, kā arī samazinās iespējamība likumpārkāpējus saukt pie atbildības.
Noilgums par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti par partiju finansēšanas pārkāpumiem, ir divi gadi no pārkāpuma izdarīšanas dienas. Savukārt ne vēlāk kā četru gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas KNAB ir tiesīgs uzdot likumpārkāpējam atgriezt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos vai izlietotos finanšu līdzekļus.
Turpretī kriminālatbildība par iespējamu partijas nelikumīgu finansēšanu var iestāties un KNAB ir tiesības sākt kriminālprocesu, ja politiskā organizācija nelikumīgi finansēta lielā apmērā, kas ir vismaz 50 minimālās mēnešalgas.
LETA arī ziņoja, ka "SOAAR" vadītājs Kadžulis arī apgalvoja, ka toreizējais "Vienotības" ģenerālsekretārs Artis Kampars 2014.gadā esot centies ietekmēt Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas iznākumu. Prokuratūra veica pārbaudi un nekonstatēja mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu rezultātu, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā.
pievienota 11.-13.rindkopa