"KNAB pašlaik pārbauda politisko partiju apvienības “Jaunā Vienotība” (JV) un citu politisko organizāciju 2023. gada pārskatus, tostarp izvērtē, vai politiskajām partijām un to apvienībām pērn saņemtais valsts budžeta finansējums ir izlietots atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām," "Dienai" pauda KNAB komunikācijas daļā.
KNAB norāda, ka birojam ir jāinformē sabiedrība par politisko organizāciju gada pārskatu pārbaužu rezultātiem vienā laikā, proti, kad visas pārbaudes ir pabeigtas, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 1.aprīlim.
"Šī iemesla dēļ KNAB pašlaik nevar ne apstiprināt, ne noliegt, vai kādas politiskās organizācijas darbībā konstatēts tāds pārkāpums, kas dotu pamatu apturēt vai pārtraukt politiskajai organizācijai izmaksāt valsts budžeta finansējumu," norāda KNAB.
Ja gada pārskatu pārbaudēs apstiprināsies, ka kādai no politiskajām organizācijām ir pamats apturēt vai pārtraukt valsts budžeta finansējuma izmaksu, KNAB par šo faktu sabiedrību informēs pirms 2025. gada 15. janvāra, kad saskaņā ar normatīvo regulējumu jāveic kārtējā valsts budžeta finansējuma izmaksa. Papildus KNAB informē, ka KNAB nav nosūtījis politiskajai organizācijai “Jaunā Vienotība” brīdinājumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu vai pārtraukšanu.
KNAB apstiprina, ka augusta sākumā gada pārskata pārbaudes laikā politiskajai organizācijai “Jaunā Vienotība” nosūtīja informācijas pieprasījumu un uz to ir saņēmis atbildi. Plašāk šo informācijas pieprasījumu KNAB nevar komentēt, jo tam ir ierobežotas pieejamības statuss.
Jau vēstīts, ka KNAB varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā JV. Tas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija.
Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.
KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.
Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.
Politisko partiju finansēšanas likums paredz, ka KNAB pēc informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu, cita starpā, ja ir konstatēts, ka partija pārkāpusi likumu, pretlikumīgi izmantojot tai piešķirto valsts budžeta finansējumu attiecīgajā gadā vairāk nekā 30 000 eiro apmērā, un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā, — uz vienu gadu.
Saskaņā ar 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu 2023. gadā bija tiesīgas saņemt 13 politiskās partijas un to apvienības. Kopā nodokļu maksātājiem partiju uzturēšana izmaksājusi vairāk kā 5,6 miljonus eiro (5 675 351,04).
Visvairāk 2023.gadā saņēmusi tieši "Jaunā Vienotība" - 992 000 eiro, tad seko Zaļo un zemnieku savienība ar ar 796 045 eiro un Apvienotais saraksts ar 700 141 eiro. Tālāk seko Nacionālā apvienība (666 063 eiro), "Stabilitātei!" (470 897 eiro), Latvija Pirmajā vietā (442 244 eiro), "Progresīvie" (448 548), PLI (290 055 eiro), "Saskaņa" (330 518 eiro), "Platforma 21" (187 365 eiro), "Suverēnā Vara" (165 184 eiro), un JKP (186 287 eiro).
Jau vēstīts, ka KNAB 11.jūnijā lēma uz gadu apturēt valsts budžeta finansējuma izmaksu Nacionālajai apvienībai, jo partija 2022. gadā būtiski pārsniegusi pieļaujamo valsts budžeta finansējuma izlietošanas limitu komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai. Savukārt maija noslēgumā KNAB politiskajai partijai uzdeva visus pretlikumīgi izlietotos 210 673,59 eiro atmaksāt valsts budžetā.
KNAB konstatēja, ka apvienība pārsniedza procentuālo limitu, ko pieļaujams iztērēt vienam partiju finansēšanas likumā paredzētajam valsts finansējuma izlietošanas mērķim. Proti, partija komunikācijai ar sabiedrību un politiskajai aģitācijai izlietojusi 554 627,19 eiro, kas ir par 210 673,59 eiro vairāk, nekā to paredz likums. Nacionālā apvienība paziņoja, ka šos lēmumus pārsūdzēs.