Lai šo priekšstatu nesabojātu, pretēji konkurentu runām par ZZS centieniem pakaulēties par ietekmes palielināšanu valdībā, tā īsā laikā atrada arī aizsardzības ministra kandidātu - spēkavīru Raimondu Bergmani -, kam ir pieredze aizsardzības sistēmā un arī nepieciešamās svešvalodu zināšanas, bet tikpat kā nav politiskās pieredzes.
Valsts prezidenta vēlēšanas radīja saspīlējumu koalīcijas partiju attiecībās, jo prezidenta ievēlēšanā ir 13 neatšifrētas balsis, kuru lielāko daļu, visticamāk, sniegusi Saskaņa. Savukārt koalīcijā pārstāvētā Nacionālā apvienība (NA) uzsvērti apgalvo, ka neviens no NA par Vējoni nav balsojis.
Izrunājušies par prezidenta vēlēšanām, partiju pārstāvji nolēma publiski vairs šo tematu nekomentēt, norādīja Straujuma. Visas partijas turpināšot strādāt kopā koalīcijā, jo priekšā ir grūtais valsts budžeta projekta sagatavošanas laiks. Viens no NA līderiem Raivis Dzintars pirms koalīcijas sēdes Dienai atzina, ka frakcija nejūtas vainīga - prezidenta vēlēšanu priekšpēdējā balsojumā bijis skaidri redzams, ka ZZS ir sarunājusi atbalstu opozīcijā. Jau rakstīts, ka zināms signāls tam bija Saskaņas līdera Nila Ušakova ierašanās Saeimā, kas diez vai būtu nepieciešama, ja partijai nebūtu būtiska loma prezidenta ievēlēšanā. Dzintars nedomā, ka prezidenta vēlēšanas varētu ietekmēt valdības stabilitāti, ja vien netiek izmantotas par ieganstu, kad kādam rodas interese pārdalīt ietekmi valdībā.
Uz jautājumu, vai A. Lembergs redz kādus riskus valdības stabilitātei, viņš žurnālistiem nosauca divas bīstamības. Viens risks būtu, ja pēc prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Straujuma paziņojot, ka viņa godam ir savu darbu padarījusi un ka tagad vēlas veltīt laiku daudzajiem mazbērniem. Otrs risks, viņaprāt, esot sašķeltā Vienotība, kas līdz ar to apgrūtinot premjeres sadarbību ar frakciju. Te jāatgādina, ka prezidenta vēlēšanu finālā Vienotība sevi parādīja samērā vienoti.
Visu Ināras Egles rakstu lasiet otrdienas, 9.jūnija, avīzē Diena!