Cietuma administrācija nosūtījusi tiesai dokumentus, un tagad galavārds būs jāsaka tiesai.
Krimināllikumā teikts, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja notiesātais ir sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu, notiesātais atbilstoši iespējām ir labprātīgi atlīdzinājis ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu, notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespējas tiesiskā ceļā iegūt eksistences līdzekļus un nav spēkā esošu administratīvu sodu par cietumā pavadīto laiku.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 2.februārī Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā. Lai arī spriedums vēl nebija stājies spēkā, tiesa nolēma viņu un bijušo KNAB darbinieci Indru Veipu apcietināt tiesas zālē. Pēc tiesāšanās nākamajās tiesu instancēs Imša sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tiesa arī nosprieda no Imšas piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latu apmērā.
Saskaņā ar apsūdzību bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Imša laikā no 2004.gada janvāra līdz 2008.gada aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu.
Savukārt Imšas kolēģe Indra Veipa bija apsūdzēta par trīs personām izņemtās naudas apmēram 33 000 latu apmērā piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim. Šo izņemto naudu Veipa bija pieņēmusi atbildīgā glabāšanā Imšas slimības laikā. Vēlāk, kad aploksnes ar naudu bija nodotas Imšam, tika konstatēts iztrūkums. Tāpat Veipa bija apsūdzēta par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Pēc ilgstošas tiesāšanās Veipu atzina par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, kas izraisījusi smagas sekas, un sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Viņa no cietuma jau iepriekš atbrīvota.