Gaida konkrētību
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) gan joprojām cer, ka nacionālā koncertzāle atradīsies bijušajā kompartijas ēkā, taču uzsver, ka ir atvērts arī alternatīviem ieteikumiem. Tiesa, viņš nenoliedz, ka tad, ja kārtējo reizi tiks mainīta dislokācijas vieta, tas būs liels izaicinājums gan viņam kā kultūras ministram, gan valdošajai koalīcijai.
"Esmu dzirdējis neskaitāmus "nē" gan par koncertzāles novietni AB dambī, gan Elizabetes ielā, gan daudz kur citur, tāpēc aicinu LAS kā arhitektus vienojošu institūciju izteikt nevis virkni subjektīvu nē, bet vienu objektīvu jā, proti, vienu konkrētu vietu, ko atbalstītu vairākums nozares ekspertu. Līdz šim par Elizabetes ielas 2. namu LAS nav teikusi ne jā, ne nē," situāciju raksturo Puntulis.
KM, meklējot alternatīvus risinājumus, rosina ņemt vērā šādus pamatkritērijus: "Tā nedrīkst ietvert juridiski neskaidrus, valstij ilgtermiņā neizdevīgus vai privātām interesēm pakārtotus risinājumus; vietai jābūt ar ērtu gājēju un sabiedriskā transporta pieejamību; pietiekami plašai koncertzāles telpu programmas un kvalitatīva arhitektūras risinājuma īstenošanai; apkārtnei vēlams kultūras konteksts un mūzikas institūciju sadarbības iespējas. Novietojuma piedāvājumam jābūt tādam, kas atvieglo būvniecību atbilstoši ilgtspējīgām stratēģijām, tostarp samazina nepieciešamo būvmateriālu apjomu, enerģijas patēriņu un pelēko enerģiju, kā arī no novietojuma atkarīgo mobilitātes iespēju radītos izmešus".
Nav vienprātības
LAS prezidents Juris Poga konkrētāku plānu aprises sola pēc 5. janvāra, kad tiks sasaukta LAS padomes sēde, piebilstot, ka "tad skatīsimies, kas tas ir par produktu, ko piedāvājam". Lai uz KM neaizietu "virkne papīrīšu ar atšķirīgiem priekšlikumiem", tiks gatavots viens ieteikums. Taču neko konkrētāku viņš šobrīd nevar paust, tikai apliecināt, ka darba grupa pie tā strādā. Poga neizslēdz iespēju rosināt tautas nobalsošanu, ja LAS saņems vairākus līdzvērtīgus priekšlikumus.
Daļa arhitektu joprojām uzskata, ka šo ēku kā padomju laika modernisma celtni nevajadzētu pārbūvēt. Ir izskanējis priekšlikums izvietot tur mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju, jo šobrīd tur jau darbojas MAD Arhitektūras telpa.
Arī KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras forumā plenērā, kurā tika izvērtētas koncertzāles novietnes telpiskās iespējas Elizabetes ielas 2 areālā, vairākums dalībnieku KM noskatīto vietu par optimālu neatzina. Tajā pašā laikā – ja tomēr tur tiktu īstenots projekts, ēku nojaukt neieteica, bet gan rosināja meklēt pārbūves iespējas. Jāatgādina, ka pirms tam bija plāns tur izvietot Ekonomikas ministriju un tās padotības iestādes, tomēr divu gadu laikā projekts netika apstiprināts.
Fasāde bīstama
Neraugoties uz jaunajām iniciatīvām, tiks turpinātas visas izpētes Elizabetes ielā, jo "KM kurss šobrīd attiecībā uz šo namu nemainās", uzsver kultūras ministrs. Jau iepriekšējās izpētes liecināja, ka kopumā ēka ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī. Pēdējās lielāks akcents tika likts uz pamatiem un fasādi. Ja par pirmajiem lielu bažu nav, jo izrādās, ka to būvniecībā pielietots augstvērtīgs betons ar augstāku stiprības klasi par mūsdienu normatīvos prasīto C30/37 klasi, arī gruntsūdeņi tos nav papostījuši, tad par ēkas fasādes apdari gan to nevar teikt. Būvekspertu vērtējumā tā ir sliktā stāvoklī, proti, vidēji 54% fasādes apdares plākšņu ir ar tukšumu zem tām, un to stiprība ir trīskārt mazāka par vajadzīgo.
Drošības nolūkā VNĪ ēku norobežojis, apkārt tai izvietojot metāla žogu. VNĪ attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits skaidro, ka tika vērtēts arī ēkas iekonservēšanas vai flīžu demontāžas scenārijs, taču bez tālākas ēkas attīstības vīzijas tas nebūtu saprātīgākais risinājums, jo radītu papildu riskus uz atklātajām ēkas konstrukcijām. Turklāt ēkas konservācijas izmaksas ar saudzīgu flīžu demontāžu, tās marķējot un uzglabājot, lēšamas ļoti apjomīgas – virs 300 00 eiro. Ivanovskis-Pigits piebilst, ka šobrīd tiek veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tās rezultātā tiks apzinātas galvenās saglabājamās arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības, kā arī apdraudētie un remontējamie apdares un konstruktīvie elementi. Notiek arī topogrāfiskā uzmērīšana, kuras dati būs zināmi 2021. gada februārī.
Daļa koku – vērtīgi
Lai izvērtētu ēkas piegulošajā teritorijā esošos kokus, tika piesaistīti SIA Labie koki eksperti. Speciālisti apsekoja 37 kokus un koku grupas, starp tiem deviņus ļoti vērtīgus un izcilus, 26 – vērtīgus, divus – ar zemu ainavisko vērtību. "Kopumā identificētas 19 koku sugas. Teritorijā aug valsts nozīmes dižkoks – parastais skābardis – un astoņi Rīgas vietējas nozīmes dižkoki, kuri noteikti jāsaglabā un to aizsardzībai teritorijas attīstīšanas gaitā jāveic īpaši pasākumi, piemēram, intensīva laistīšana. 26 koki ir atzīti kā dendroloģiski vērtīgi, kuri iespēju robežās ir jāsaglabā," norāda uzņēmuma pārstāve Daiga Strēle. Vienlaikus inventarizācijā konstatēts, ka vienam kokam tuvākā pusgada laikā jāveic vainaga sakopšanas darbi, par ko VNĪ informēs parka saimnieku – Rīgas pašvaldību. Ne visi koki būvniecības gadījumā būtu jānocērt, jo ir arī tādi, kurus, ievērojot saudzīgas tehnoloģijas, varētu pārstādīt.
Uzņēmums arī iesaka aizsardzības pasākumu veikšanai tālākās teritorijas attīstības un būvdarbu gaitā piesaistīt kvalificētu kokkopi – arboristu. Turpinot izpēti, paredzēts, ka padziļināti tiks izvērtēti tie koki, kuri atrodas tieši pie ēkas Elizabetes ielā 2, kā arī veikta teritorijas ainaviskā analīze.