Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%.
Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.maijā veidoja 58,8% no kopējās parādu summas jeb 504,605 miljonus eiro.
Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 2,393 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad maija sākumā bija atzīti parādi 502,212 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 226,83 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 275,382 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 275,371 miljonu eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 10 700 eiro apmērā.
Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.maijā bija piešķirti parādiem kopumā 117,337 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,9% mazāk nekā gada sākumā.
Savukārt apturēto parādu summa, kam pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, maija sākumā bija 235,438 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.
2023.gada 1.janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 876,776 miljonu eiro apmērā.